Pērn veiktie grozījumi imigrācijas likumā un neskaidrības ap tā saukto nolikto atslēgu principu pamatīgi iedragājušas nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Darījumu summa jauno dzīvokļu sektorā pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā kritusies teju par pusi. Par piekto daļu samazinājies darījumu skaits sērijveida dzīvokļu sektorā, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pakāpeniski arvien lielāku iespaidu tas atstāj arī uz cenu. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā norādīts, ka jauno dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena jau trešo ceturksni pēc kārtas samazinās. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, kad cenas sasniedza pēckrīzes maksimumu, maksa par vienu kvadrātmetru ir kritusies par aptuveni 7%.

«Nenāk iekšā investīcijas, mēs nevar uzsākt jaunus projektus. Esam samazinājuši darbinieku skaitu un nedodam darbu apakšuzņēmējiem,» Dienai atklāj kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. YIT patlaban cenšas izpārdot jau gatavos projektus. Vairāku projektu būvniecības uzsākšana ir apturēta. Piemēram, bija plāns sākt celt 120 dzīvokļu ēku Tērbatas ielā. Tika izstrādāts tehniskais projekts, iegūta būvatļauja, tomēr uzņēmuma vadība nolēma projektu neuzsākt.

Kamēr nesāksies vieglprātīga kreditēšana trekno gadu stilā, uztraukumam par jauna nekustamo īpašumu burbuļa veidošanos neesot, aptaujātie nozares eksperti norādīja laikrakstam Diena.

Šogad visstraujāk – par 15,3% - audzis darījumu skaits ar savrupmājām, atklāj nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktā Zemesgrāmatas datu analīze. Savukārt vidējā cena par kvadrātmetru jaunā dzīvoklī vai pilnībā renovētā ēkā Rīgā gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi vairāk nekā par desmit procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un tagad sasniedz 2650 eiro. Lai iegādātos jaunu dzīvokli kādā no Rīgas mikrorajoniem, pircējam būtu jāšķiras no vidēji 1390 eiro par kvadrātmetru.

Nesen kompānijas Realia pārstāvis Andrejs Kozlovskis pauda, ka tirgū ir tendence, kas «rada bažas par nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos, ko veicina mākslīgi paaugstinātās cenas par padomju laika paneļu mājās esošajiem dzīvokļiem». Tam nepiekrīt Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte. «Lai gan gada sākumā pircēju aktivitāte segmentā pieauga, vecinot arī nedaudz straujāku cenu kāpumu nekā iepriekšējā gadā, padomju laikā būvēto dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā nekustamā īpašuma buma laikā,» norādīja eksperte.

Mājokļu tirgum ir vajadzīgs laiks, lai tas atgūtos pēc pēdējā gadā piedzīvotajām peripetijām , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar šā gada sākumu, pavasarī ir atjaunojusies dzīvokļu iegādes kreditēšana, darījumi ar ekonomiskās un vidējās klases dzīvokļiem notiek, savukārt ekskluzīvajā segmentā pircēju šobrīd ir pavisam maz, izriet no tirgus dalībnieku aptaujas.

DB jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma tirgu spēcīgi ietekmēja iniciatīva ieviest t.s. nolikto atslēgu principu, kredītiestāžu asā reakcija uz šo iniciatīvu, grozījumi Imigrācijas likumā, paaugstinot termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas slieksni, u.c.

Vājš vidusslānis

Aigars Zariņš, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka pagaidām par pozitīvām izmaiņām tirgū runāt pāragri. Kopš pagājušā gada rudens ir vērojama stagnācija. Darījumu skaits šā gada pirmajos piecos mēnešos Rīgā ir samazinājies par 15%, Jūrmalā – par trešdaļu. Savukārt dzīvokļu cenas pagaidām nav kritušās. Ir fiksēts minimāls pieaugums (mazāks par 1%) otrreizējā tirgū, savukārt jauno projektu segmentā pagaidām attīstītāji piedāvā dažādas akcijas, atlaides, bet vispārējā cenu samazinājuma tendence nav novērota.

Noturīgajam ārējam pieprasījumam pēc Latvijas nekustamā īpašuma objektiem var kaitēt nevis politiskās kolīzijas, bet gan dārgo īpašumu saimnieku uzvedības īpatnības, liecina Latvijas konkurētspējas attīstības fonda sadarbībā ar nekustamā īpašuma uzņēmumiem Baltic Sotheby`s International Realty, Real Estate Jurmala un Nira fonds veiktā pētījuma rezultāti.

Ekspertu lēmumu veikt šo pētījumu rosināja fakts, ka pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad potenciālie pircēji ir spiesti atteikties no darījumiem.

Neskatoties uz lielo piedāvājumu skaitu, nekustamā īpašuma meklējumi aizņem samērā ilgu laiku. Tādēļ, kad pircējs ir beidzot izvēlējies objektu, ir ļoti nepatīkami, ja darījuma noslēgšanai traucē dažādi juridiska rakstura sīkumi.

«Īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu rokās ir tikai viens no daudzajiem piemēriem. Bieži sastopami ir arī citi šķēršļi - objekts nav nodots ekspluatācijā, īpašnieks ir šķiršanās procesā, nav sastādīts pirmslaulību līgums, otra puse nesniedz piekrišanu pārdot, ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ir ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj,» norāda Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Dzīvokļi jaunajos projektos, ko realizē banku struktūras, ir par 100 - 150 eiro kvadrātmetrā lētāki nekā projektu attīstītājiem, novērojis Nira fonds.

Februāra beigās par to, vai banku piedāvātie nekustamie īpašumi kropļo vai nekropļo nekustamo īpašumu tirgu, diskusijā iesaistījās projektu attīstītāja YIT Celtniecība vadītājs Andris Božē un Reverta Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Edgars Miļūns. Īpašumi, ko pārdod bankas, nereti nav «jauni un svaigi», taču vērtība tiem joprojām ir, norādīja bankas pārstāvis. Savukārt A. Božē pauda, ka banku piedāvātā cena «bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām». Viņš norādīja, ka šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai.

Uzsākta par graustu atzītās ēkas fasādes atjaunošana namam Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti arī diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem, novēroja db.lv.

Remontdarbos plānots ieguldīt aptuveni 23 000 eiro, portālam pastāstīja nama pārvaldnieks, SIA NIRA fonds apsaimniekošana pārstāvis Kārlis Ķezberis.

Ēka klasificēta kā B kategorijas grausts un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā, taču šī gada oktobra sākumā tai uzsākti fasādes atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei. K.Ķezberis norāda, ka šajā posmā tiks veikti karnīžu, balkonu un nodrupušo daļu atjaunošana. Viņš cer, ka pēc nama fasādes atjaunošanas Rīgas dome varētu pazemināt šobrīd piemēroto paaugstināto NĪN likmi. Viņaprāt, līdzekļi, kas šobrīd tiek maksāti nodokļos, varētu tikt novirzīti ēkas tālākai sakopšanai.

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā, pavēstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Ēka pieder septiņiem kopīpašniekiem - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām. Ēka atrodas blakus Ministru kabinetam un tās apsaimniekošanu veic SIA NIRA fonds apsaimniekošana.

Kā skaidroja Gailīte, ēkas apsaimniekotājs šī gada februārī ir iesniedzis atzinumu, kurā norādīts, ka ēkas fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas rada apdraudējumu personu drošībai. Līdz ar to nepieciešams veikt bīstamo elementu demontēšanu.

Tāpat nomnieks norādīja, ka ēkas kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt ēkas fasādes atjaunošanu, līdz ar ko Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija nolēma būvi klasificēt kā B kategorijas vidi degradējošu būvi un piemērot īpašniekiem 3% paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Ēkai Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā dzīvokļi piešķirti diviem bijušajiem Latvijas valsts prezidentiem, atcelts grausta statuss, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijā.

Līdz ar grausta statusa noņemšanu atcelta arī namam piemērotā paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Šāda lēmums pieņemts, jo ēkas īpašnieki izpildījuši visus departamenta norādījumus un ēkas fasādes bīstamās detaļas demontējuši vai atjaunojuši.

Kā ziņots, B kategorijas vidi degradējošas būves statusu Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija namam Brīvības ielā 38 piemēroja šī gada februārī.

Ēka pieder septiņiem kopīpašniekiem - Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām. Ēka atrodas blakus Ministru kabinetam un tās apsaimniekošanu veic SIA "NIRA fonds apsaimniekošana".

Ēkas apsaimniekotājs šī gada februārī iesniedza atzinumu, kurā norādīts, ka ēkas fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā tehniskā stāvoklī, kas rada apdraudējumu personu drošībai. Vienlaikus apsaimniekotājs norādīja, ka ēkas kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt ēkas fasādes atjaunošanu.

Arvien vairāk Latvijas uzņēmēji orientējas uz globālo tirgu, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Kā viņi risina klientu piesaistes problēmu ārvalstīs, ņemot vērā ierobežotu budžetu? Pavisam nesen vietējie uzņēmēji sev ir atklājuši jaunu servisu, kurš minūtes laikā pieslēdz pie Latvijas SIM kartes ārzemju numurus.

Latvijas tirgus ir ierobežots, tāpēc mazajam un vidējajam biznesam darbs ar ārzemju klientiem kļūst par pievilcīgu alternatīvu. Vēl nesen, lai pieteiktu sevi starptautiskaja tirgū, bija nepieciešami lieli ieguldījumi. Tomēr pat simtiem tūkstoši, kas tiek ieguldīti biroju atvēršanai ārvlastīs, masu reklāma, un dalība izstādēs negarantē panākumus.

Interneta un globālo komunikāciju attīstība ir ieviesusi radikālas pārmaiņas biznesa attīstībā. Jaunās tehnoloģijas ļauj izvirzīt mazo biznesu globālā līmenī, neliekot atstāt savus birojus un bez miljoniem liela budžeta. Arvien vairāk Latvijas biznesmeņi izvieto informāciju par savu preci un pakalpojumiem, specializētos interneta portālos ārzemēs.