Šā gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada maiju, patēriņa cena Latvijā augušas par 4,8%-4,9%. Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīlī, cenu kāpums bijis salīdzinoši neliels - par 0,3%-0,4%, liecina biznesa portāla Nozare.lv veiktā ekonomistu aptauja.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka maijā nedaudz piebremzējās pārtikas cenu kāpums, kā arī nedaudz kritās degvielas cenas. Tomēr sezonālo svārstību dēļ būs pieaugušas apģērba un apavu cenas, lai gan lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī.
Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka maijs nebūs izņēmums un cenu kāpums būs turpinājies. Viņaprāt, to noteikuši vairāki faktori, no kuriem liela ietekme būs pārtikas produktu cenām.
Savukārt Citadele Asset Management skaidro, ka galveni inflācijas dzinējspēks mēneša laikā bija dārzeņu un augļu cenu sezonālais kāpums, kā arī pieaugušie siltumenerģijas tarifi Rīgā par 4% saistībā ar dabasgāzes tirdzniecības cenas palielināšanos par 6,6%.
«Kā mierinājums šajā gadījumā varētu kalpot fakts, ka mājsaimniecības siltumenerģijas cenu kāpumu savos maciņos neizjutīs, jo apkures sezona ir jau noslēgusies. Tajā pat laikā nedaudz biedē apziņa, ka dabasgāzes cenu pieaugumam ir visnotaļ fundamentāls pamats, ņemot vērā kopš pērnā gada beigām fiksētos straujos cenu kāpumus naftas produktiem, no kuriem ir atkarīgas gāzes piegāžu cenas Latvijai. Visticamāk, nākamajos mēnešos gāzes tirdzniecības tarifi lielajiem patērētājiem turpinās celties, paralēli ceļot arī siltumenerģijas tarifus un vispārējo cenu līmeni. Ir reāls risks, ka šos formālos cenu pieaugumus iedzīvotāji galu galā reāli izjutīs nākamajā apkures sezonā,» norāda Citadele Asset Management analītiķi.
Swedbank prognozē, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē varētu saglābāties tuvu 5%, bet Citadele Asset Management eksperti sagaida, ka gada inflācija savu augstāko punktu, nedaudz virs 5%, sasniegs tuvāko pāris mēnešu laikā, savukārt gada otrajā pusē būs vērojama inflācijas stabilizācija 4,5% līmenī.
Neskatoties uz prognozēto inflācijas stabilizāciju gada otrajā pusē, Citadele Asset Management paredz, ka jau vasaras beigās Latvija nespēs iekļauties Māstrihtas inflācijas kritērijos, bet atgriešanās pie kritērija izpildes, visticamāk, būs lēna un smaga.
Māstrihtas kritēriji noteic, ka valsts inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentu punktiem pārsniegt vidējo inflācijas līmeni trijās Eiropas valstīs, kur iepriekšējā gadā bija viszemākā inflācija. Saskaņā ar informāciju Latvijas Bankas mājaslapā pēdējo 12 mēnešu vidējās gada inflācijas Māstrihtas kritērijs ir 2,4%, bet Latvijā šā gada aprīlī šis rādītājs bija 1,3%.
Kā ziņots, šā gada aprīlī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, bija par 4,5% augstāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Precēm cenas pieauga par 6,1%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 1,5%.
Patēriņa cenas šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājušās par 1,1%. Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis nemainījās. 2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam, apaviem, pārtikai un degvielai.