Apstrādes rūpniecības apjomi auguši mēreni, norāda ekonomisti.
Sagaidāms, ka arī turpmāk rūpniecības rezultāti šūposies kā pa viļņiem, liecina ekspertu prognozes.
Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,7 % (samazinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms pieauga par 2,8 %.
Galerijā augstāk iespējams iepazīties ar ekspertu komentāriem un prognozēm par apstrādes rūpniecības nozari!
#1/3
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Šā gada augustā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, rūpniecības izlaide samazinājās par 0.6%. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15.7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 6.1%. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms turpināja kāpumu - 2.8%.
Rūpniecības kopējo apjomu samazinājumu lielā mērā ir veicinājis koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzuma kritums, kā arī negatīvās tendences būvniecībā, kas liek sarukt arī ieguves un karjeru izstrādes nozares apjomiem. Mērenu, taču reizē arī atzīstamu, pieauguma tempu uzrāda apstrādes rūpniecība, kaut arī situācija starp nozarēm saglabājas krasi atšķirīga. Turpmākās perspektīvas turpina balstīties piesardzīgā optimismā. Nenoteiktības līmenis joprojām ir augsts, jo to ietekmē gan vārīgie izaugsmes nosacījumi, gan grūti prognozējamā politiskā vide Eiropā un pasaulē. Klāt ir piepulcējušies daudzi gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES radītie nezināmie, kas īpaši aktualizēsies nākamgad. 2017. gadā līdz ar fondu aktīvāku izmantošanu, aktivizēsies ieguves un karjeru izstrāde. Tikmēr vairāku citu nozaru primārais mērķis ir eksports, kas patlaban saskaras ar grūtībām. Taču jāpiezīmē, ka ar līdzīgiem izaicinājumiem saskaras arī citās ES valstis.
Sagaidāms, ka arī turpmāk rūpniecības rezultāti šūposies kā pa viļņiem, kas atspoguļos notikumus eirozonā un tās izaugsmes vērtējumus. Tikmēr sarežģījumi Krievijas ekonomikā liek turpināt meklēt šim tirgum alternatīvas. Šā gada astoņos mēnešos rūpniecības, kā arī apstrādes rūpniecības apjomi ir auguši par 3.3%. Lielā mērā tieši no rūpniecības izaugsmes paātrināšanās iespējām izrietēs tas, cik veiksmīga izrādīsies šā gada ekonomikas izaugsme.
#2/3
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2016. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 1.7% (izņemot sezonalitātes ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada augustu saražotās produkcijas apjomi ir auguši par 2.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).
Šis apstrādes rūpniecībai ir otrs mēnesis pēc kārtas ar sarūkošiem izlaides apjomiem, kas nozīmē, ka, visticamāk, arī viss 3. ceturksnis būs ar mīnus zīmi. Tas savukārt liecina, ka nav pamata (ņemot vērā arī mērenos mazumtirdzniecības datus) gaidīt spēcīgu iekšzemes kopprodukta izaugsmi 3. ceturksnī (ja vien nebūs kādi pozitīvi pārsteigumi no būvniecības vai transporta nozares, bet pazīmes par to pagaidām neliecina).
Raugoties dziļāk apstrādes rūpniecības nozaru datu mudžekļos, paveras visai neierasta aina. Lielāko daļu no pozitīvā gada pieauguma tempa (+2.8%) izskaidro prāvi pieaugumi tā saucamajās augsti tehnoloģiskajās nozarēs – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+37.6%), elektrisko iekārtu ražošanā (+20.0%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (+16.7%), kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+11.3%). Jā, var teikt, ka šo nozaru izlaide ir svārstīga, bet tajā pašā laikā nevar noliegt to vērā ņemamo augšupeju. Ja vēl dažus gadus iepriekš minētās nozares kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā veidoja ap 7-8%, tad pēdējā laikā tie ir ap 11-12%, un tā ir pozitīva ziņa.
Tomēr šī mēneša novitāte ir nevis augsti tehnoloģisko nozaru labie rezultāti, bet gan kokrūpniecības negatīvais pieauguma temps (-0.8%). Nevarētu teikt, ka tas ir milzu pārsteigums – jau iepriekšējos mēnešos bija redzams, ka nozares izaugsmes temps pakāpeniski rūk, ko ietekmēja gan iepriekš veikto investīciju pozitīvā efekta pakāpeniskā izzušana, kā arī globālās konjunktūras pasliktināšanās.
Kā jau bija gaidāms, pārtikas rūpniecība ir atgriezusies pozitīvos gada pieauguma tempos. Kādu laiku tie svārstīsies ap nulli, bet arvien redzamāka kļūst nozares atkopšanās. Pēc ļoti spēcīgā gada sākuma – augusts padevies ļoti vārgs metālizstrādājumu ražošanā – tas, visticamāk, saistāms ar vietējā būvniecības tirgus vājumu, ko gan iepriekšējos mēnešos izdevās kompensēt eksporta tirgos.
Vēl jāizceļ ārkārtīgi vājais enerģētikas sniegums augustā (-15.7%), ko noteica būtiski mazāks koģenerācijā (TEC stacijās) saražotās elektroenerģijas daudzums – te gan ir runa vairāk par bāzes efektu, ko veidoja neraksturīgi lielais saražotās elektroenerģijas daudzums 2015. gada augustā.
Vai šodienas dati pasaka ko fundamentāli jaunu par apstrādes rūpniecību un tās vidēja termiņa perspektīvām? Drīzāk tomēr nē. Situācija ir labāka vienās nozarēs, sliktāka citās, bet kopumā nozare turpina savu izaugsmi. Nedaudz bažas izraisa nozares uzņēmumu apgrozījumu rādītāji, kas liecina, ka ar gatavās produkcijas realizāciju neiet tik labi, kā ar tās saražošanu.
Rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir salīdzinoši labi, kas liecina, ka paši rūpnieki nākotni nezīmē drūmās krāsās. Bēdīgāk gan izskatās ar investīciju stāstu. Pēdējā laikā nedzird un neredz paziņojumus par jauniem, vērienīgiem investīciju projektiem apstrādes rūpniecības nozarē. Jā, neapšaubāmi viens no skaidrojumiem ir Eiropas Savienības fondu cikla pārrāvums, kas ir tik ļoti skāris ne tikai būvniekus, bet arī rūpniekus. Tomēr uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka tas pat ir sekundārs iemesls – primāri tomēr no jaunām investīcijām attur nenoteiktība – gan globālā (Brexit, vēlēšanas, ģeopolitika), gan vietējā mērogā (galvenokārt tas attiecas uz iespējamajām nodokļu politikas vai atbalsta intensitātes izmaiņām).
#3/3
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Augustā apstrādes rūpniecības izlaide gada griezumā ir pieaugusi mēreni, par 2.8%. Taču salīdzinājumā ar jūliju izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos ir par 1.7% mazāka. Atsevišķās nozarēs ir notikušas krasas svārstības, kas vasaras mēnešos var būt saistītas ar atvaļinājumu grafikiem, kuri pa gadiem mainās un kuru ietekmi tāpēc nevar “izķert” sezonāla izlīdzināšana. Piemēram, nav nekādi vispārējā pasaules kārtībā balstīti iemesli tam, ka metālizstrādājumu ražošanai pret jūliju bija jāsamazinās par 11.9% vai apģērbu ražošanai — par 16.7%. Metālapstrāde šogad kopumā ir attīstījusies labi, situācija Eiropas mašīnbūvē ir stabila, Latvijā arvien skaidrāk iezīmējas būvniecības atjaunošanās aprises. Vieglajā rūpniecībā hipotēzi apstiprina nozares sniegtā informācija, kā arī ļoti labie jūlija rādītāji. Augustā ražošanu ietekmēja arī lietainais laiks daudzviet Eiropā, kas lēnāk tukšoja apģērbu tirgotāju krājumus.
Nozīmīgi rūpniecības izlaidi augustā pret jūliju ietekmēja arī kokapstrāde (-5.0%), kas šogad pirmo reizi nonākusi mīnusos gada griezumā (-0.8%). Šādā situācijā rūpniecību daļēji glāba spožs sniegums elektronikā (+5.6%), kuras gada pieaugums (+37.6%) tuvojas iepriekšējo pāris gadu stratosfēriskajam līmenim, taču jau mērot pret daudz lielāku bāzi, piebildīsim. Atsaucoties uz nozares lielāko uzņēmumu, varbūt te vietā ir tautas sakāmvārds “dots devējam atdodas”. Lieliski rezultāti ir mašīnbūvē, kuras apakšnozarēm raksturīgs straujš izlaides kāpums pret jūliju, bet gada griezumā tas mērāms divciparu skaitļos, tai skaitā elektronisko mašīnu ražošanai - par 20.0%. Piebildīsim, ka pāris lielu šai nozarei pieskaitāmu uzņēmumu darbs dabā ļoti izskatās un izklausās pēc elektronikas ražošanas, tāpēc būtībā papildina tās panākumu stāstu. Tai nozares daļai, kuras produktus vairāk veido klasiski, pamatīgi “dzelži”, tik labi gluži neiet, kaut arī redzams uzlabojums pēc NVS valstu krīzes radītā šoka.
Vērtējot augusta datus kopumā, notikusi strauja smaguma centra pārbīde uz nozarēm, kuras mēdz dēvēt par augstas pievienotās vērtības radītājām. Realitāte ne vienmēr atbilst šīm vienkāršotajām shēmām, pievienotā vērtība kokapstrādē var būt un dažkārt arī ir augstāka nekā elektronikā vai farmācijā. Taču nav šaubu, ka šīm nozarēm ir lielākas iespējas nākotnē strauji attīstīties. Latvijas kokapstrāde ir viena no labākajām lietām, kas ar mums ir notikusi pēdējos pārdesmit gados, taču ir grūti iedomāties, kā pasaulē, kādu to pazīstam šobrīd, šī nozare vēl spētu palielināt pievienoto vērtību par reizēm, nevis procentiem. Elektronikai, farmācijai, mašīnbūvei šāds mērķis ir visnotaļ reāls. Kokapstrādes straujā attīstība kopš krīzes bremzēja šo nozaru īpatsvara kāpumu, bet tas nevar turpināties mūžīgi.
Nesen esam saņēmuši papildus signālus, ka Krievija samazinās kravu apgrozījumu caur Baltijas ostām. Šos paziņojumus var vērtēt skeptiski, skaidrs, ka mūsu kaimiņzemes plāni un to izpilde var būt divas dažādas lietas. Jau 2011.gadā bija izplatīta prognoze, ka līdz 2015.gadam plūsma starp Baltiju samazināsies uz pusi, tas tā nenotika. Taču šogad tiešām var redzēt Krievijas ostu jaudas palielināšanas ietekmi un ir ticami, ka tā pastiprināsies.
Tāpēc jo aktuāls kļūs jautājums par darbu cilvēkiem, kuri var zaudēt darbu ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Mūsu eksporta nozarēs daudz kas iet uz labo pusi, piemēram, strauji aug biznesa un IT pakalpojumu eksports. Taču šīs nozares diez vai spēs piedāvāt darbu daudziem iepriekš transporta nozarē nodarbinātajiem. Lielākas iespējas izmantot vai pielāgot iemaņas viņiem sniegs metālapstrāde un mašīnbūve. Tā nav vienīgā rūpniecības nozare ar straujas attīstības potenciālu, bet ir lielākā starp tām. Tai ir arī tradīcijas un attīstības potenciāls Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī — pilsētās, kuru ekonomiku tranzīta samazināšanās ietekmētu skarbi. Par Rīgu, kas ir lielākā ostas pilsēta, šajā kontekstā nav daudz jāsatraucas. Tāpēc visi pasākumi, kas veicinātu metāla nozaru attīstību iepriekš minētajās pilsētās, kļūst jo īpaši svarīgi.
