Eiropā valdības parādu ierobežošanas nolūkos paaugstina nodokļus un samazina tēriņus, taču šāda politika ievērojami aizkavē šo valstu atgūšanos no krīzes, raksta Business Week.
Parasti, kad pacients guļ pie sistēmas, nav ieteicams samazināt skābekļa padevi, taču tieši tas ir tas, ko piespiedu kārtā varētu būt jādara Eiropas politiķiem, norāda izdevums.
Kopējā parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad sasniegs gandrīz 80%, prognozē Eiropas Komisija (EK). 2007. gadā šī attiecība bija 60%. Prognozes liecina, ka ES valstu budžeta deficīta attiecība pret IKP šogad sasniegs 6.7%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz ES tiesību aktos noteiktos 3%. Grieķijā, Lielbritānijā, Latvijā un Spānijā šī attiecība šogad būšot rakstāma ar divciparu skaitli.
Lai mazinātu valsts parādu, ir jāceļ nodokļi, jāatceļ apjomīgie infrastruktūras projekti, kā arī jāapcērp algas. Vairāki ekonomisti gan uzskata, ka valdības to vēlas darīt pāragri. «Ir jāpanāk līdzsvars starp relatīvi vāju «ekonomikas» atlabšanu un augošu parāda līmeni,» uzskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Parīzē vecākais ekonomists Sebastians Bernss (Sebastian Berns), piebilstot, ka dažas valstis nonākušas sevišķi sarežģītā situācijā.
Īpaši tas attiecas uz Portugāli, Itāliju, Īriju, Grieķiju un Spāniju, kur defolta draudi likuši starptautiskajām aģentūrām samazināt kredītreitingus, tādējādi finanšu piesaiste šajās valstīs kļūst dārgāka.