Gads rūpniecībā sācies uz pozitīvas nots, norāda ekonomisti.
Paredzams, ka izaugsmes tempi uzņems apgriezienus un nākamajā gadā kāpums būs vēl straujāks.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 7,8 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 18,8 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0,4 % (pieauga elektroenerģijas ražošana, bet samazinājās gāzes patēriņš).
Ar ekspertu komentāriem un prognozēm sīkāk iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Latvijas ražotāji turpina veiksmīgi izmantot pēdējo mēnešu labvēlīgās tendences pasaules ekonomikā un janvārī saražotās produkcijas apjoms Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu. Līdz ar to izaugsme apstrādes rūpniecībā šobrīd ir aptuveni trīs reizes straujāk nekā ekonomikā kopumā un šis ir jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad izaugsme apstrādes rūpniecībā pārsniedz 5%.
Tik pozitīva pēdējā laika dinamika Latvijas apstrādes rūpniecībā pamatā saistīta ar notikumiem ārpus Latvijas. Pēdējo mēnešu laikā dažāda vieda uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ASV, Eiropā un Krievijā sasnieguši to augstākos līmeņus pēdējo gadu laikā, savukārt pēc divu gadu krituma pozitīvs pieaugums atsācies arī pasaules tirdzniecība. Tā rezultātā kopš rudens mēnešiem aug ārējais pieprasījums un šī pozitīvās tendences atspoguļojas ne tikai mūsu rūpniecībā, bet arī visā reģionā kopumā un pēdējos mēnešos arī Lietuvā, un Igaunijā būtiski paātrinājusies apstrādes rūpniecības izaugsme.
Pozitīva izaugsme šobrīd vērojama gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, taču lielāko pieaugumu joprojām nodrošina kokapstrāde (+11,5% pret iepriekšējo gadu), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+16,9%), datoru un optisko iekārto ražošana (+14%), kā arī ļoti strauji pieaugumu fiksēti arī citās mašīnbūves nozarēs. Vienlaikus arī pārtikas rūpniecība pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes un pirmo reizi 3 gadu laikā šajā nozarē sāk pieaugt arī eksporta apjomi, taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izlaide kopumā augusi vien par 1,1%.
Līdz ar to šobrīd var teikt, ka šis ir labākais gada sākumus Latvijas ekonomikā pēdējo gadu laikā. Bez straujā pieauguma apstrādes rūpniecībā, janvārī labs pieaugums fiksēts arī mazumtirdzniecībā un gada pirmajos divos mēnešos beidzot sācis uzlaboties arī noskaņojums būvniecības nozarē, savukārt budžeta izdevumu janvāri auguši par gandrīz 9%. Protams šie ir dati tikai par vienu mēnesi, taču tie kopumā liek domāt, ka izaugsme Latvijas ekonomikā turpina paātrināties, lai gan joprojām būsim ļoti atkarīgi no norisēm pasaules un Eiropas ekonomikā, kuras nevaram ietekmēt.
#2/5
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Pēdējo mēnešu rūpnieku noskaņojuma rādītāju uzlabojums jūtams ne tikai Eiropas Savienības (ES) valstu, bet arī Latvijas rūpniecības datos.
Saražotās produkcijas sezonāli izlīdzinātās mēneša pārmaiņas janvārī bija negatīvas (-2.8%). Ņemot vērā to, cik spēcīgi nozare auga pēdējos četrus mēnešus, kritums mēneša pārmaiņās bija gandrīz vai nenovēršams. Par spīti kritumam mēneša pārmaiņu izteiksmē - gada pārmaiņas saglabājas pieklājīgi augstas – 7.8%.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos - izaugsme ir bijusi visaptveroša, t.i. pozitīvi gada pieauguma tempi bija lielākajā daļā apakšnozaru. Ņemot vērā nozaru īpatsvaru kopējā izlaides struktūrā, kā galvenās visas nozares izaugsmes veicinātājas jāuzsver kokrūpniecība, metālizstrādājumu ražošana, kā arī augsti tehnoloģiskā rūpniecība. Apstrādes rūpniecības pēdējā laika labie rezultāti saistāmi galvenokārt ar ārējā pieprasījuma stiprināšanos – atjaunojusies ES ekonomikas izaugsme, strauji uzlabojas ES valstu rūpnieku noskaņojuma rādītāji.
ES valstu būvniecības noskaņojuma rādītāji pēdējos divus gadus turpina stabili uzlaboties, kas atspoguļojas arī reālajos būvniecības apjomos. Tam ir pozitīva ietekme uz Latvijas apstrādes rūpniecību, jo daļa no tās apakšnozarēm ir saistīta ar būvniecības tirgu (gan vietējo, gan eksporta).
Kā īpaši pozitīvs katalizators ir ļoti siltais Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgus, un līdz ar to arī tur aktīvi notiekošā būvniecība. Tirgus pārdalē piedalās ne tikai Latvijas būvnieki, bet arī būvmateriālu ražotāji. Gada otrajā pusē, atjaunojoties vietējai būvniecībai, tas būs papildus pozitīvs grūdiens šīm nozarēm.
Eiropas Komisijas mērītie Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītāji ir sasnieguši atzīmi, kāda pēdējā piecgadē bija vērojama vien atsevišķos mēnešos un bija jāuztver vairāk kā izņēmums. Šobrīd nozares atbilstošais rādītājs šajā augstajā līmenī atrodas jau četrus mēnešus. Pozitīvi, ka to nosaka šā rādītāja uz nākotni vērstais komponents jeb rūpnieku redzējums par izlaides apjomiem nākamajos mēnešos. Tas nozīmē, ka tagadējais uzrāviens ražošanas apjomos, visticamāk, nav ar pārejošu raksturu.
Arī rūpniecības uzņēmumu ražošanas jaudu noslodze sasniegusi pēckrīzes perioda augstāko līmeni. Tas var liecināt par diviem apstākļiem:
tiek utilizēti (izmantoti) rīcībā esošie ražošanas līdzekļi;
iepriekšējos gados veikto investīciju apjoms ir bijis zems.
Šogad un nākamgad, atjaunojoties ES struktūrfondu līdzekļu pieejamībai, šai situācijai vajadzētu vismaz daļēji atrisināties.
Kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru rūpnieki 2017. gada sākumā joprojām min pieprasījuma trūkumu ( to min 39.6% no rūpniekiem; spēcīgs sarukums salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem), bet pakāpeniski pieaug arī to rūpnieku skaits, kas min darbaspēka nepieejamību (14.6%).
Lai arī to rūpnieku īpatsvars, kas min darbinieku trūkumu kā ierobežojošo faktoru, ir sasniedzis pēckrīzes gados augstāko atzīmi, pagaidām nevarētu teikt, ka situācija ir dramatiska. Ir bijuši arī brīži, kad gandrīz 40% rūpnieku šo faktoru minēja kā svarīgu (2006.-2007. gads). Visticamāk, šobrīd darbinieku trūkums izjūtams attiecībā uz augstas specializācijas darbiniekiem vai saistībā ar ģeogrāfisko disproporciju.
Turpinoties labvēlīgiem laikapstākļiem un cenu situācijai reģiona elektrības tirgū, elektroenerģijas ģenerācijas līmeņi janvārī bija ļoti augsti. Tomēr šo efektu neitralizēja zemāks dabasgāzes patēriņš (vairāk elektroenerģijas saražoja izmantojot HES). Tādējādi kopējā enerģētikas nozares izlaide janvārī samazinājās par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
#3/5
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš
Sezonāli izlīdzinātajos apstrādes rūpniecības izlaides datos janvārī pret decembri ir reģistrēts nozīmīgs kritums jeb 2.8%. Taču iepriekšējais gads beidzās uz pietiekami augstas nots, lai gada griezumā izlaide augtu par 7.8%. Vidējais pieaugums šogad visdrīzāk būs mazāks, taču nav šaubu, ka ir gaidāms rūpniecībai labvēlīgs gads. Apstrādes rūpniecības izlaide šogad attīstīsies apmēram kopsolī ar IKP (kas savukārt visdrīzāk kāps par 3.5-4.0%), varbūt nedaudz ātrāk. Ir cerības, ka 2018-2019. gadā ražošanas virzība augšup būs straujāka, kokapstrādei pārvarot vājā blakusproduktu pieprasījuma radītos sarežģījumus, bet mašīnbūves, elektronikas un farmācijas īpatsvaram palielinoties, tātad gūstot lielāku ietekmi uz kopējo izlaidi.
Nav šaubu, ka šis būs vēl viens ļoti labs gads metālapstrādei un mašīnbūvei. Izslēdzot no datiem metālu ražošanas nozari, kuras ķibeles joprojām pārspīlēti ietekmē priekšstatus par visu ar metāliem saistīto, pērn izlaide pieauga par 11.4%. Piesardzīgi vērtējot, kā jau bankas darbiniekam klājas, šogad pieaugums varētu būt ap par 9%, bet rezultāts var izrādīties labāks. Metālapstrāde janvārī sasniegusi pēcpadomju ēras augstāko punktu (sezonāli izlīdzinātajos datos), tai šogad noietu gādās gan celtniecība, gan mašīnbūve. Janvārī panāktais kāpums gada griezumā par 16.9% ir ārkārtīgi cienījams rādītājs tik lielai, atsevišķu uzņēmumu rezultātu maz ietekmētai nozarei.
Atsevišķās mašīnbūves nozarēs janvārī pret decembri bija kritums, tas nepārsteidz, jo pērnā gada nogalē izlaides kāpuma temps bija sasniedzis galvu reibinošu līmeni, auto daļu ražošanā gandrīz 50%. Janvārī līdere bija iekārtu un mehānismu ražošana ar 35.4% gada kāpumu, elektrisko iekārtu ražošana auga par 20.3% un auto daļu ražošana ar 10.7%. Elektronika ar 14% vairs nav izaugsmes līdere, taču – jo smagāka sniega bumba kļūst, jo grūtāk to velt.
Kokapstrādei šis gads, par spīti pašas nozares pārstāvju nebeidzamajām bažām, atkal sācies izcili, ar 11.5% pieaugumu gada griezumā, taču saglabājas raizes par blakusproduktu un granulu pārdošanas iespējām. Ja nozare šo problēmu tomēr atrisina, tad šogad apstrādes rūpniecības izlaides kāpums var, tā teikt, bez lielas piepūles pārsniegt 5%.
Izzūdot lielu uzņēmumu augstajam īpatsvaram nozares izlaidē līdz ar pašu izlaidi, no statistikas konfidencialitātes tumsas dziļumiem izpeldējusi metālu ražošana, bet to var knapi pamanīt. Janvārī ražošana bijusi vien 6% no 2010. gada vidējā līmeņa. Ja Metalurgs atsāks darbu, kas nešķiet neiespējami, ievērojot strauji augošās dzelzsrūdas cenas, tas būs tikai iepriecinoši, gaidāmajam rūpniecības izlaides kāpumam varēs pieplusot vēl dažus procentus. Taču šī nozare vairs nav risks, jo ražošanas samazināšanās no gandrīz nulles līdz nullei neko nemainītu.
Gads nav sācies labvēlīgi pārtikas nozarei. Reģistrēts dziļš kritums zivju un citur neklasificētu pārtikas produktu ražošanā. Svarīgās gaļas un piena pārstrādes nozares palikušas pērnā janvāra līmenī. Ja pārtikas pārstrāde augs straujāk, arī tas būs tikai apsveicami, taču pat vislabvēlīgākajos scenārijos tā nevarēs būt izšķirošs faktors rūpniecības attīstībai kopumā. Strauji augot gandrīz visam, kas saistīts ar metālu un mikroshēmām, kā arī mēģenēm, Latvijas rūpniecības struktūra pamazām tuvosies Eiropas bagātākajām valstīm raksturīgajai, bet tas būs ļoti ilgs process. Rūpniecība augs, bet tā nebūs 20% no IKP. Tuvojoties punktam, kad lielāko daļu preču ražo roboti, kurus savukārt ražo roboti, rūpniecības daļa drīzāk samazināsies, jo kādas nozares īpatsvaru ekonomikā pirmkārt nosaka daļa no cilvēku darba laika, kas nepieciešams, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc nozares produktiem. Taču tā vēl ir tālāka nākotne.
Runājot par nozarēm ārpus lielā trijnieka (koksne, pārtika, metāli un mašīnas), nesen ir izziņoti divu lielāko farmācijas uzņēmumu rezultāti, kas liecina, ka 2016. gadā nozares izlaides kāpums bija tuvs 20%. Audzis eksports uz Rietumiem, bet eksports uz Krieviju audzis vēl straujāk, pretēji iepriekšējiem gadiem. Arī prognozes 2017. gadam ir optimistiskas.
Šāds attīstības process ir uzskatāms par likumsakarīgu. Par spīti uz reģiona (Baltija, Polija, Ziemeļvalstis) fona augstajām elektrības cenām ražotājiem, kas nenoliedzami ir liela problēma atsevišķiem uzņēmumiem, esam ražošanas attīstībai piemērota zeme, pateicoties labajai darbinieku kvalifikācijas un izmaksu attiecībai. Jāpiebilst, ka mašīnbūvei, elektronikai un farmācijai elektrības cenas sagādā diezgan maz rūpju.
Tāpēc, ja ārējā vide rūpniecības attīstībai ir labvēlīga, tā attīstās. Krievijas pieprasījuma izmaiņas pamazām kļūst no negatīva par pozitīvu faktoru, kas jo īpaši jūtams farmācijā. Sarunas ar uzņēmumiem liecina, ka arī mašīnbūvē šobrīd pieprasījums tendences austrumos drīzāk pozitīvas. Latvijā netiek veidots t.s. PMI jeb iepirkumu vadītāju indekss, kas ir noderīgs rūpniecības prognozēšanas instruments. Taču ļoti augstos līmeņos šie indeksi ir Centrāleiropas valstīs — Polija, Čehija, Ungārija, kur tie signalizē par rūpniecības augšanu par gandrīz 10% gadā.
Ekonomistu starpā notiek spraigi strīdi par to, kas izraisījis pasaules ekonomikas izaugsmes paātrināšanos. T.s. ilgstošās stagnācijas (secular stagnation) hipotēze strauji zaudē popularitāti. Iespējamie iemesli:
Pasaules naftas cena stabilizējusies diapazonā, kas apmierina gan pircējus, gan pārdevējus. Investīcijas enerģētikā atkal pieaug.
Galīgām un uzvarošām beigām tuvojas 2008-2009. gada finanšu krīzes pārvarēšana. Parādi samazināti, uzkrājumi palielināti, var atkal investēt. Jo īpaši krass šis pavērsiens būs Latvijā, bet arī pārējā pasaulē to jūtīs.
Ķīnā paātrinājumu radīja politiski lēmumi. Uzņēmumu parādu līmenis šajā valstī ir patiešām draudīgs, ir pētnieki, kuri krīzi gaida jau vairākus gadus. Tā ir iespējama, bet vēl šajā gadā valdībai visdrīzāk izdosies panākt strauju izaugsmi.
Risks noteikti ir arī akciju tirgu līmenis ASV. Kopš novembra akciju cenas strauji kāpušas, vairojot optimismu, bet sasniedzot ļoti augstu, līdz ar to nedrošu līmeni.
#4/5
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Atbilstoši gaidām, šis gads rūpniecībā ir iesācies uz spēcīgas nots, liecinot, ka produkcijas apjoms gada laikā ir audzis par 4.7%. Apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms ir palielinājies par +7.8%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 18.8%, kas norāda uz būvniecības sektora aktivizēšanās potenciālu. Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 0.4%.
Šis gads rūpniecības izaugsmei solās būt ļoti labvēlīgs, ko veicinās gan labāki eksporta nosacījumi, gan arī aktīvāks iekšzemes pieprasījums. Eirozonas rūpniecības apjomi turpinās palielināties, kas radīs labu vilkmi arī mūsu ražotājiem un norāda par pieprasījuma izmaiņām ārējos tirgos. Patlaban eirozonas apstrādes rūpniecības jaudu noslodze pārsniedz vēsturiski vidējo līmeni. Turklāt eirozonas valstīs nefinanšu uzņēmumu vidū ir vērojams augošs pieprasījums pēc kredītiem. Kaut arī kreditēšanas apjomi aug, kāpums vēl ir salīdzinoši mērens. Arī citu pasaules reģionu rūpnieciskās aktivitātes indikatori signalizē par ekspansijas turpināšanos.
Kaut arī janvārī uzrādīto pieauguma tempu gada garumā noturēt būs grūti, šogad ir visas iespējas uzrādīt kāpumu 4.5-5% apmērā. Uzturot šādu pieauguma tempu, strauji aktualizējas investīciju jautājums, kas būs labs priekšnosacījums stabilākam un dzīvīgākam patēriņam. Brīvo jaudu pārpalikums pasaules lielākajās ekonomikās ir pietuvojies līmenim, kas parasti liecina par investīciju cikla sākšanos un var kļūt par izaugsmes nozīmīgu izaugsmes virzītāju. Taču pārskatāmā nākotnē valdošā nenoteiktība tam būs nopietns šķērslis.
#5/5
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Apstrādes rūpniecības uzrāviens, kuru redzējām pērn 4. ceturksnī, turpinās arī šogad. Šī gada janvārī, salīdzinot ar pērno janvāri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi auguši par 7.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Apjomi auguši visās lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 16.9%, kokrūpniecībā par 11.5% un pārtikas ražošanā par 1.1%. Lielisks sniegums bijis arī iekārtu un mehānismu (35.4%), dzērienu (25.8%) un elektrisko iekārtu (20.3%) ražošanā.
Situācija eksporta tirgos ir laba, un arī noskaņojuma dati rāda, ka Latvijas rūpnieki ir gana optimistiski par nākotnes pieprasījumu. Gaidas par lielākiem ražošanas apjomiem nostiprinās, tāpat arī novērtējums par jauno pasūtījumu apmēriem eksportam. Tas liek domāt, ka labus rezultātus no apstrādes rūpniecības varētu gaidīt arī turpmāk. Tajā pašā laikā rūpnieku jaudu noslodze ir vēsturiski augstā līmenī, kas varētu liecināt, ka ražošanas apjomu kāpināšanai ir vajadzīgas investīcijas. Paši rūpnieki atzīst, ka esošās iekārtas un aprīkojums līdzās pieprasījumam un darbaspēka trūkumam ir viens no galvenajiem ražošanas ierobežojošajiem faktoriem. Šī faktora nozīmība pieaug jau kopš 2016. gada sākuma, bet investēt pērn rūpnieki bijuši kūtri. 2016. gadā nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā sarukušas par gandrīz 30%. Jaunās kreditēšanas apjomi rāda, ka tuvākajā laikā apstrādes rūpnieki varētu drošāk investēt. Līdzīgs stāsts paveras darbaspēka pusē. Kāpinot apjomus, nozarē būs nepieciešamas jaunas darba rokas. Darbaspēka trūkums, kas jūtams rūpnieku vidū, mudinās celt algas. Līdz ar to rūpnieku kopējās izmaksas neizbēgami augs, kas var iedragāt konkurētspēju. Bet pagaidām rūpnieki turas braši un spēj uzrādīt ļoti labu sniegumu.
