Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka krīzes laikā Latvija piedzīvojusi straujāko un dziļāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, tādēļ arī atsitiena efekts var būt ļoti spēcīgs, tomēr pēdējā gada Latvijas izaugsme «ir uzslavu vērta».
Runājot par pasaules ekonomikas attīstību, Swedbank ekonomisti paredz, ka tā augs lēnāk, nekā prognozēts iepriekš. Sevišķi prognozes pārvērtētas uz leju izaugsmei nākamajā gadā.
Raksti par tēmu
Pamata pasaules ekonomikas attīstības scenārijs, kura piepildīšanās iespēja ir 60%, paredz pasaules IKP pieaugumu par 3% šogad, 3,1% 2013. gadā (kopumā par 0,4 procentpunktiem lēnāka izaugsme, nekā aprīlī prognozētā) un 3,4% 2014. gadā. Viens no galvenajiem samazinājuma iemesliem ir situācija krīzes skartajās eiro zonas valstīs, kas izrādījusies grūtāka nekā analītiķi paredzējuši iepriekš.
Vienlaikus ir auguši arī negatīvie riski pasaules attīstības scenārijam. Negatīvā scenārija piepildīšanās varbūtība ir 35%, un galvenie tā riski ir: 1) augstāka finanšu tirgu nestabilitāte un krīzes padziļināšanās eiro zonā, kādai valstij/ valstīm izstājoties no monetārās savienības; 2) ASV kritiens no «fiskālās klints» politiskās krīzes kongresā dēļ (proti, nespēja vienoties par iepriekšējo nodokļu atvieglojumu daļēju pagarināšanu); 3) daudz augstākas izejvielu cenas; 4) «cietā piezemēšanās» Ķīnā un ļoti vārga izaugsme citās attīstības valstīs; 5) politiskie riski saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām ASV, Vācijā un Itālijā, kā arī ar vadības maiņu Ķīnā.
Tāpat ir arī pozitīvais scenārijs, kura realizēšanās varbūtība, pēc ekonomistu domām, ir vien %%. Tās faktori ir 1) veiksmīgāka krīzes pārvaldība eiro zonā; 2) zemākas izejvielu cenas; 3) straujš patēriņa kāpums Vācijā, mazinoties bezdarbam un inflācijai; 4) vairāk stimulējošu pasākumu attīstības valstīs, veicinot to izaugsmi; un 5) politisko procesu uzlabojumi, kas ļautu īstenot fiskālos pasākumus ASV, paaugstinot optimismu.