Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem.

SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā - aukstumu.

„Šis process ir gan cenu ziņā krietni izdevīgāks par dabasgāzi, gan videi draudzīgs biomasas resursu izlietojuma ziņā, jo pārsvarā biomasa tiek izmantota tikai viena veida enerģijas – siltuma – ražošanā. Turklāt šo tehnoloģiju ir iespējams integrēt jau esošajās dabasgāzes stacijās. Savukārt moduļu risinājums ļauj uzstādīt šādu pārvietojamu, iepriekš samontētu koģenerācijas staciju ar atvieglotām būvniecības procedūrām vai arī bez speciālas infrastruktūras,” skaidro SIA Fortes vadītājs Armands Zemītis. Viņš atzīst, ka vienu šādu sistēmu piegādās klientam Japānā un ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūras atbalstu prezentēs arī citiem potenciālajiem klientiem.

AS "Latvenergo" padome nolēmusi pagarināt darba attiecības ar līdzšinējiem valdes locekļiem un uz jaunu termiņu par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju apstiprinājusi Āri Žīguru, par valdes locekļiem - Guntaru Baļčūnu un Uldi Barisu.

Līdzšinējā valdes sastāva pilnvaru jaunais termiņš sāksies 2020.gada 16.novembrī. Pilnvaras līdz 2023.gada 24.septembrim turpinās valdes loceklim Kasparam Cikmačam.

"Ekonomikas ministrija kā "Latvenergo" akcionārs atzinīgi novērtē "Latvenergo" darbību, jo enerģētikas nozare attīstās un uzlabo pakalpojuma kvalitāti gan biznesa klientiem, gan mājsaimniecībām, vienlaicīgi nodrošinot būtiskus dividenžu maksājumus valsts budžetā. Reģiona energoapgādes stratēģisks redzējums šobrīd padarījis "Latvenergo" par uzņēmumu, kas ekspluatē viskonkurētspējīgāko ģenerējošo iekārtu sastāvu Baltijas tirgū. "Latvenergo" Baltijas un Ziemeļvalstu tirgum piegādā enerģiju, kas ražota ar zemu kaitīgo izmešu apjomu kombinācijā ar atjaunojamo resursu izmantošanu hidroģenerācijā. Tas iespējams, jo savlaicīgi veiktas ilgtspējīgas investīcijas labi sabalansētā bāzes jaudu un dabas resursus izmantojošu ģenerācijas avotu apvienojumā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

AS "Latvenergo" akcionāru sapulce no uzņēmuma padomes atsaukusi padomes priekšsēdētāju Ivaru Golstu, informēja kompānijā.

Golsts tika iecelts "Latvenergo" padomē 2020.gada 10.jūnijā un tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

"Latvenergo" akcionāru sapulcē nolemts apstiprināt "Latvenergo" padomes locekļu atlases un atsaukšanas kārtību, kas paredz, ka, tuvojoties padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām, kā arī pildot padomes locekļa pienākumus otro pilnvaru termiņu, "Latvenergo" padomes locekļi tiek atsaukti pa vienam un atlasīti nominācijas procesā pakāpeniski atbilstoši apstiprinātajām kompetences jomām.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis norāda, ka "Latvenergo" padomes locekļi līdz šim tika ievēlēti vienlaicīgi un uz vienu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka padomes primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārraudzību, ir būtiski, ka padomes locekļi mainās pakāpeniski, padomes locekļus atsaucot un ievēlot pa vienam, nepārvēlot visu padomes sastāvu vienlaikus, tādējādi nodrošinot pieredzes pārņemšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

Ekspluatācijā pieņemta atjaunotā Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55, Rīgā - neorenesanses stila ēkai veikta fasādes un jumta renovācija, kā arī balkonu, logu un atsevišķu pagraba pārseguma konstrukciju atjaunošana.

Darbi pandēmijas apstākļos paveikti termiņā, uzlabota darba vides kvalitāte iestādes darbiniekiem, ēkas izskats un īpašuma ilgtspēja, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vēsturiskās jūgendstila ēkas Rīgas centrā atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada vasarā, pabeigti pusotra gada laikā – 2020. gada decembrī. “Atjaunošanas darbi noritēja pandēmijas apstākļos, ievērojot nepieciešamos darba drošības pasākumus un Latvijas nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādes kultūrvēsturisko liecību saglabāšanai. Neatkarīgi no tālākajiem ēkas attīstības scenārijiem, šobrīd Ekonomikas ministrijas mājvietā veiktie ieguldījumi tikai vairos nekustamā īpašuma vērtību,” norāda R. Griškevičs.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022.gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, savukārt 2023.gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021.gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

Saskaņā ar panākto vienošanos ar Ekonomikas ministriju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns septembra beigās atstās savu amatu.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis: “Augstu novērtējam LIAA direktora K.Rožkalna uzsākto pārmaiņu procesu, mainot pieeju darbā ar uzņēmējiem. Pēdējo trīs gadu laikā LIAA ir sākusi strādāt proaktīvāk un elastīgāk, vairāk ieklausoties uzņēmēju vajadzībās. Ir uzlabojušies arī eksporta un investīciju piesaistes rādītāji. Tādēļ laika periodā, kamēr norisināsies konkurss uz jaunā LIAA direktora amata vietu, par šī amata vietas izpildītāju nozīmēsim LIAA direktora vietnieci eksporta jautājumos Ivetu Strupkāju”.

K.Rožkalna pēdējā darba diena būs 29. septembris, un jau tuvākajā laikā Valsts kanceleja izsludinās atklātu konkursu uz LIAA direktora amata vietu.

Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta, informēja Valsts kanceleja.

Atlases komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurss tika izsludināts 1.aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30.aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema. Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides.

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Ceturtdien, 21. aprīlī, visā Latvijā notiks valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīga iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju”.

Šogad iniciatīvā kopumā piedalīsies vairāk kā 100 dalībnieki - valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki, kā arī uzņēmumu vadītāji un dažādi to pārstāvji. Iniciatīvas laikā ministri un valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, pārrunās aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Šogad uzņēmēju ēnošana sāksies 21. aprīlī un pēc pirmās tikšanās dalībnieki ir aicināti sadarboties sešus mēnešus, meklēt labākos risinājumus uzņēmējam aktuāliem jautājumiem, lai organizētu atkārtotu tikšanos septembrī vai oktobrī, kad plānota ieguvumu novērtēšana.

AS "Latvenergo" neatkarīgā padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt piecus pretendentus, informē Valsts kanceleja.

Atlases pirmajā kārtā komisija vērtēja kandidātu atbilstību izvirzītajām obligātajām prasībām un profesionālo darba pieredzi, pamatojoties uz kandidātu iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem. Dalību atklātajā konkursā kopumā pieteica 13 pretendenti.

Konkursa otrās kārtas laikā paredzētas pretendentu intervijas, kuru laikā konkursa dalībnieki nominācijas komisijai prezentēs savu stratēģisko redzējumu par AS "Latvenergo" galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, sniedzot ieskatu svarīgākajās prioritātēs un priekšlikumos to īstenošanai, kā arī par galvenajām "Latvenergo" attīstības iespējām tuvāko piecu gadu laikā. Savukārt trešajā kārtā komisija vērtēs pretendentu vadības kompetences.

Vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijā SIA Cewood plāno būtiskas investīcijas rūpnīcas paplašināšanai Jaunlaicenē.

Alūksnes novada reģionālās darba vizītes ietvaros Cewood rūpnīcu apmeklēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Vizītes laikā uzņēmums iepazīstināja ar koka ēveļskaidu plātņu ražošanas procesu un tā īpatnībām, plātņu plašajām izmantošanas iespējām, pārrunājot arī uzņēmējdarbību reģionā un starptautiskā mērogā, kā arī par iespējamo ekonomikas ministrijas atbalstu, aktualizējot uzņēmumā svarīgos valstiska līmeņa jautājumus.

Cewood pārstāvji Andis Kļaviņš un Rihards Volfs viesus iepazīstināja ar plātņu ražošanas procesu un jaunās rūpniecības būvniecības gaitu, kā arī informēja par uzņēmuma ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Atvērta pieteikšanās ALTUM “Daudzdzīvokļu māju remonta aizdevuma programmā”, kuras kopējais finansējums ir 31 miljons eiro, kas iedzīvotājiem pieejams aizdevuma veidā.

Finansējums paredzēts daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai, tādiem darbiem kā, piemēram, ūdensvada vai jumta nomaiņa, bērnu vai sporta laukuma ierīkošana, mājas fasādes atjaunošana un citiem darbiem, kas uzlabo mājas stāvokli un veido patīkamāku dzīves vidi.

“Ievērojami lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu ēku ir uzceltas līdz 1993. gadam, un tajās jāveic uzlabojumi. Aptuveni 70% no Latvijas namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā, taču te nepieciešams kopdarbs: dzīvokļu īpašnieku, namu pārvaldnieku un banku savstarpēja sadarbība,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.