Vienlaikus viņš norāda, ka zinātnieka atalgojums Latvijā, salīdzinot ar vidējo Eiropā, ir trīs līdz četras reizes zemāks un valsts līdz šim atvēlētais bāzes finansējums ir tikai 25% no tā, kas nepieciešams, lai uzturētu augsta līmeņa zinātnes pamatstruktūru.
Līdz 2020.gadam finansējums zinātnei pakāpeniski varētu pieaugt divas līdz trīs reizes, sacīja Ekmanis.
«Patlaban sākas jauns periods Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam un šeit augstskolām ļoti nopietni jādomā, kādas programmas ar ES fondu atbalstu iespējams realizēt,» sacīja Ekmanis.
Raksti par tēmu
Ekmanis atzīst, ka zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem nav pietiekama. Tāpat visā pasaulē pastāv problēma, kā eksaktās zinātnes sasaistīt ar sociālajām zinātnēm.
«Arī humanitārās un sociālās zinātnes var būt visai komerciālas, ja veidojam attiecīgas programmas, piesaistām sociologus uzņēmējdarbības prognozēšanai un izpētei,» sacīja Ekmanis, norādot, ka 25.aprīlī Liepājā notiks zinātniska konference, kurā tiks diskutēts arī par sociālo un eksakto virzienu mijiedarbību.
Ekmanis arī piebilst, ka Liepājas Universitāte ir «spožs piemērs», ka sociālās un eksaktās zinātnes var pastāvēt vienā universitātē ar visiem četriem tās zinātniskajiem institūtiem, un, piesaistot ES fondu līdzekļus ir labas iespējas tos attīstīt.
