Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži jau mēnešiem ilgi visus spēkus velta Covid-19 vakcīnas izstrādei un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā, prognozē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Viņš stāstīja, ka augusta pirmajās dienās visā pasaulē bija 26 kandidātvakcīnas klīniskajā izpētē un 139 kandidātvakcīnas pirms klīniskās izpētes. "Atšķirība starp pirmo un otro ir tāda, ka pirmās jau tiek testētas uz cilvēkiem. Kopumā klīniskā izpēte ietver trīs posmus. Pirmajā posmā vakcīnas tiek izmēģinātas dažiem cilvēkiem, mazāk par simtu, otrajā posmā - no simts līdz tūkstotim, savukārt trešajā posmā vakcīnas izmēģinājumi jau aptver lielu skaitu cilvēku dažādās sociālajās grupās," teica Bolevics.

SIFFA direktors atzīmēja, ka šobrīd no visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī, kas ir visbūtiskākais un parāda, vai vakcīna tiešām strādā, ir četras - "Pfizer" un "BioNtech" izstrādātā vakcīna, Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" vakcīna, Ķīnas "Sinopharm" vakcīna un Ķīnas kompānijas "Sinovac" vakcīna.

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien apstiprinājusi ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs eiropiešiem sniedzam drošas un efektīvas Covid-19 vakcīnas," tviterī pavēstīja Leiena.

EK pasūtījusi "Moderna" 160 miljonus vakcīnas devu.

Dažas stundas agrāk "Moderna" izmantošanu ES apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādījusi 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi izvērtēt pieteikumu Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanai bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem, informē Zāļu valsts aģentūrā

Šobrīd vakcīna “Comirnaty” ir reģistrēta Covid-19 novēršanai cilvēkiem no 16 gadu vecuma.

Vakcīna satur molekulu (ziņnesi RNS jeb mRNS) ar instrukciju olbaltumvielu (S proteīna) ražošanai. Šis proteīns ir Covid-19 izraisītāja - koronavīrusa (SARS-CoV-2) - sastāvdaļa. Vakcīna “Comirnaty” darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret šo koronavīrusu.

EZA Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) veiks paātrinātu datu vērtēšanu, ko iesniedzis uzņēmums, kurš ir reģistrējis vakcīnu “Comirnaty”. Komiteja veiks pašlaik notiekoša liela mēroga klīniskā pētījuma, kurā piedalījās pusaudži no 12 gadu vecuma, rezultātu vērtēšanu, lai izlemtu, vai ieteikt indikācijas paplašināšanu.

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā (ES) sāksies 27.decembrī, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES," tviterī raksta Leiena.

Viņas preses sekretārs Ēriks Mamers žurnālistiem norādīja, ka vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien apstiprinās farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānijā un ASV jau ir sākusies cilvēku vakcinēšana ar šo Covid-19 vakcīnu.

Trešdien Leiena pavēstīja, ka visas ES dalībvalstis plāno sākt vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu vienā un tajā pašā dienā un ka tā būs vienotības zīme.

EK ir noslēgusi līgumus ar septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Ir būtiski saprast, ka vakcīna pret Covid-19 vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neatrisinās situāciju, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.

Viņš atgādināja, ka sākumā vakcīnu daudzums būs neliels. Latvijas gadījumā labākajā gadījumā tie būs 800 000 vakcīnu, kas tiks saņemtas nākamā gada laikā. Tādējādi vakcinēti tiktu nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Vienlaikus attīstības valstīs līdz nākošā gada beigām vakcinēti varētu būt ap 25% iedzīvotāju. "Un tas nav pietiekami, lai mēs varētu panākt tā saucamo pūļa imunitāti. Līdz ar to ir jārēķinās, ka mums vēl pietiekami ilgi būs jāsadzīvo ar šo vīrusu un jāievēro dažādi drošības pasākumi," atzina Mitenbergs.

Vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt 

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams,...

PVO pārstāvis domā, ka ar dažādiem ierobežojumiem jārēķinās ne tikai līdz vasaras vidum, kā to paudis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), bet arī pēc vasaras.

Vaicāts, cik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, līdz tiktu panākta šī pūļa imunitāte, viņš atzina, ka tas patlaban nav pilnībā skaidrs. Speciālists skaidroja, ka šobrīd arī nav skaidrs, cik procenti iedzīvotāju būtu jāvakcinē, lai sasniegtu šo pūļa imunitāti - ir izskanējuši 60% līdz 70%. Tomēr ir virkne lietu, ka vēl nav zināmas, piemēram, vai vakcīna pasargās tikai no saslimšanas vai saslimšanas smaguma vai arī no vīrusa transmisijas, tāpat nav zināms, cik ilga būs šī aizsardzība, viņš stāstīja.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" aizvadītajā nedēļā atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) aizvadītajā nedēļā saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer", kā arī farmācijas kompānijas "Moderna".

Rekomendāciju par "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par "Moderna" vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.

Eiropas Savienība (ES) pasūtījusi vēl 300 miljonus kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto Covid-19 vakcīnu devu, tādējādi divkāršojot pasūtījumu līdz 600 miljoniem devu, piektdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.'

"Pašlaik mums ir piekļuve 300 miljoniem "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnu devu. Tagad labās ziņas ir tādas, ka mēs esam vienojušies ar "BioNTech" un "Pfizer" pagarināt šo līgumu. Jaunā vienošanās mums dod iespēju iegādāties pavisam līdz 300 miljoniem papildu devu," preses konferencē Briselē sacīja Leiena.

Viņa norādīja, ka 75 miljoni devu no jaunā pasūtījuma tika piegādātas martā, bet pārējās - līdz gada beigām.

"Pfizer" un "BioNTech" vakcīna bija pirmā, kas tika apstiprināta izmantošanai ES. Imunizācija, izmantojot šo vakcīnu, tika sākta decembra beigās.

Šonedēļ izmantošanai ES tika apstiprināta arī kompānijas "Moderna" Covid-19 vakcīna. ES plāno iegādāties 160 miljonus šīs vakcīnas devu, un pirmās devas paredzēts saņemt nākamnedēļ.

Saldēti flakoni ar ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" Covid-19 vakcīnām var tikt uzglabāti tādās temperatūrās, kādas parasti ir farmācijas produktu saldētavās, uz laiku līdz divām nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA).

Šis lēmums mīkstina iepriekšējo prasību, ka šī vakcīna ir jāuzglabā ultrazemās temperatūrās no mīnus 80 līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija.

"Alternatīvā temperatūra transportēšanai un uzglabāšanai palīdzēs atvieglot slogu, ko radīja prasība nodrošināt ultrazema aukstuma uzglabāšanas iekārtas vakcinācijas vietām, un tai vajadzētu palīdzēt nogādāt vakcīnu uz lielāku skaitu [vakcinācijas] vietu," sacīja FDA Bioloģiskās novērtēšanas un pētījumu centra direktors Pīters Markss.

FDA paziņoja, ka tā atbilstoši atjauninās faktu sarakstu veselības aprūpes sniedzējiem.

Temperatūra farmācijas produktu saldētavās parasti ir apmēram mīnus 20 grādi pēc Celsija.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" prasīs, lai tās starptautisko reisu pasažieri būtu vakcinēti pret Covid-19, pirmdienas vakarā paziņoja kompānijas vadītājs Alans Džoiss.

Džoiss sacīja, ka "Qantas" ieviesīs šādu noteikumu, tikko kāda Covid-19 vakcīna kļūs pieejama sabiedrībai.

"Mēs paredzam mainīt mūsu noteikumus un nosacījumus, lai pateiktu starptautiskajiem ceļotājiem, ka mēs lūgsim cilvēkus vakcinēties, pirms viņi varēs iekāpt lidmašīnā," sacīja "Qantas" vadītājs.

"Vai tas būs vajadzīgs iekšzemes reisos - mums būs jānoskaidro, kas notiks ar Covid-19 [aviācijas] tirgū; bet mēs noteikti uzskatām, ka tas ir nepieciešams starptautiskajiem viesiem, kas dodas [uz Austrāliju], un cilvēkiem, kas atstāj šo valsti."

Džoiss prognozēja, ka šāds noteikums kļūs par standarta praksi aviokompānijām visā pasaulē, kur valdības un aviosabiedrības pašlaik apsver elektronisku vakcinācijas pasu ieviešanu.

Vācija vērš spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) institūcijām centienos panākt straujāku Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas gaitu, otrdien vēsta laikraksti, vienlaikus Lielbritānijā un ASV masveida vakcinācija jau sākusies.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles birojs un Vācijas Veselības ministrija vēlas, lai Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pārceļ farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas apstiprināšanas datumu uz agrāku laiku - no 29.decembra uz 23.decembri, vēsta laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem.

Kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu raisa šaubas par "ES spējām rīkoties", laikrakstam sacījis avots.

Berlīnes neapmierinātību īpaši pastiprina tas, ka "BioNTech" ir vācu uzņēmums, un tā vakcīnas jau tiek izmantotas Lielbritānijā un ASV, kamēr pašā Vācijā trešdien vēl vairāk tiks pastiprināts karantīnas režīms, slēgti mazāk svarīgie veikali un skolas.

Šis gads ASV akciju tirgos, ekonomikā un darba tirgū salīdzināms ar amerikāņu kalniņiem - indeksi sasnieguši rekordus, strauji krituši un atkal sasnieguši rekordus.

Tomēr eksperti uzskata, ka ASV akciju tirgus šajā gadā vēl varētu investoriem sagādāt priecīgus brīžus, ASV akciju indeksam "Standard&Poor’s 500" turpinot pieaugt.

Viens iemesls, kādēļ tirgus var pieaugt, ir potenciālā vakcīna pret Covid-19 - jebkura vakcīna vai cits, efektīvs ārstniecisks līdzeklis - var veicināt optimismu tirgus dalībnieku vidū, un līdz ar to stimulēt ekonomikas atveseļošanos 2021.gadā.

Jāatzīmē, ka kopš paniskās izpārdošanas martā akciju cenas ir pieaugušas par vairāk nekā 50%.

"Goldman Sachs" paredz, ka līdz gada beigām indeksa vērtība varētu sasniegt 3600 punktus.

Saskaņā ar "Goldman Sachs" ekspertu prognozēm, investori lielāku uzmanību vērsīs uz 2021.gadā paredzamo atveseļošanos, un "Standard&Poor’s 500" ietilpstošo kompāniju ienākumi atgūsies, pieaugot par 30%, savukārt IKP nākamgad palielināsies par 6,4%.