Kā norāda laikraksts, šis lēmums ietekmēs ne tikai bankas, bet arī tirgotājus un karšu lietotājus, jo no šīs komisijas maksas lieluma ir atkarīga tirgotājam piemērotā nodeva, ko savukārt ietver tirdzniecības uzcenojumā un kuru galarezultātā samaksā pircējs.
Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija liecinot, ka 2012. gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā strādājošās bankas bija izsniegušas 2,38 miljonus maksājumu karšu, un tās pieņem 20 730 tirdzniecības vietās. Pērn trešajā ceturksnī ar maksājumu kartēm veikti 33,026 miljoni pirkumu par kopējo summu 496 miljoni latu.
EK esot secinājusi, ka maksājumu karšu straujā izplatība nav veicinājusi ne karšu apkalpošanas izmaksu, ne starpbanku nodevu kritumu. «Šo maksājumu pakalpojumu faktiskās izmaksas bieži ir neskaidras gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Patērētāji reti apzinās pilnās izmaksas, tas ir, ne tikai tās izmaksas, kas tiem tieši jāmaksā, bet arī izmaksas maksājumu saņēmējiem – tirgotājiem, kuri savukārt savas darījumu izmaksas parasti ietver piedāvāto preču un pakalpojumu cenās.
Galarezultāts ir tāds, ka visiem patērētājiem vairāk jāmaksā par pirkumu, lai segtu, piemēram, karšu norēķinu reālās izmaksas,» teikts likumdošanas iniciatīvas apspriežamajā Zaļajā grāmatā ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu, raksta Neatkarīgā. Tas mudinājis EK uzsākt likumprojekta izstrādi, lai nodrošinātu lētus un drošus elektronisko maksājumu risinājumus. Kā vienu no iespējām apspriež starpbanku maksājumu nodevas samazināšanu.
