Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.

«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešana ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»

Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.

EK norāda, ka Latvijas sasniegtais ļāvis divām starptautiskajām reitingu aģentūrām palielināt valstij noteiktos novērtējumus, kā arī veiksmīgā obligāciju emisija starptautiskajā tirgū ļāvusi Latvijai pirms laika atmaksāt visu aizdevuma summu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). EK atzīst, ka Latvijas ekonomika ir parādījusi noturību pret ārējiem satricinājumiem un šobrīd ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Komisija savā ziņojumā atzinīgi novērtē valdības stratēģiju cīņā ar ēnu ekonomiku, kas «sāk uzrādīt rezultātus». Arī izmaksu konkurētspējas indikatori ekonomikas sakārtošanas periodā esot ievērojami uzlabojušies.

Tomēr komisija brīdina, ka «ekonomiskās situācijas un budžeta rezultātu uzlabošanās novedusi pie zināma atslābuma tālāko centienu realizēšanā, kas novedis pie vairākiem politiskiem soļiem, kas ir pretrunā ar EK rekomendācijām Latvijai un pēdējo noslēgto papildinājumu saprašanās memorandam».

«Tas īpaši attiecas uz maijā pieņemtajiem nodokļu samazinājumiem, kas nebija iekļauti nedaudz agrāk iesniegtajā konverģences programmā, paziņojumu par trīs gadu stratēģiju privātpersonu ienākuma nodokļa samazināšanai, vienlaikus atliekot plānus palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, 2012. gada vidū pieņemtajiem budžeta grozījumiem, kas satur punktus, kas ir pretrunā ar EK tikai dažas nedēļas iepriekš pieņemtajām rekomendācijām Latvijai, kā arī plānotajiem garantēto minimālo ienākumu samazināšanu un finansēšanas decentralizāciju no 2013. gada,» norāda EK.

EK atgādina Latvijai par nepieciešamību pieņemt fiskālās disciplīnas likumu, kas būtu «apdrošināšanās pret iespējamām politikas kļūdām nākotnē». Tāpat Latvijai aktīvāk esot jāstrādā pie valsts pārvaldes reformu īstenošanas un jāstiprina un jāpaplašina Konkurences padomes darbība, kā arī jāveic turpmāki uzlabojumi Maksātnespējas likumā.

Tendencēm kopš 2011. gada kļūstot piezemētākām, tomēr ir sagaidāma zināma situācijas uzlabošanās darbaspēka izmaksu ziņā, salīdzinot ar nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem, prognozē EK.

Virkne pētījumu arī apliecinot ar izmaksām nesaistītās konkurētspējas uzlabošanos Latvijā, ko apstiprina arī eksporta tirgus daļu pieaugums. EK prognozē, ka Latvijas tekošā konta deficīts saglabāsies mērens, 2014.gadā veidojot 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Komisija uzsver, ka ir svarīgi sekot līdzi situācijas attīstībai, jo iekšzemes patēriņam ir tendence uzlaboties ekonomikai labvēlīgā periodā, ko atbalsta arī salīdzinoši zemais mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, tādējādi radot spiedienu uz tekošā konta bilanci.

Attiecībā uz strukturālo reformu pasākumiem, kas ietverti papildinājumos saprašanās memorandā un rekomendācijās Latvijai, EK joprojām uzsver to īstenošanas svarīgumu, kas arī apliecina, ka tiek pildītas iepriekšējās apņemšanās.

EK iedrošina Latvijas ierosinājumi attiecībā uz reformu veikšanu izglītības un zinātnes sektorā, kā arī enerģijas tirgus liberalizācijas gaita. Tāpat tiek mudināts Latviju aktīvāk strādāt pie likumdošanas izmaiņām attiecībā uz valsts uzņēmumu pārvaldību, valsts iepirkumiem un celtniecības noteikumiem.

Komisija no Latvijas sagaida, ka tā nāks klajā ar jauniem ierosinājumiem sociālo un darba tirgus reformu jautājumā, kas balstīti uz Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem.

Tāpat Latvijai esot nepieciešams veicināt pūliņus Hipotēku un zemes bankas restrukturizācijā un vienotas attīstības veicināšanas institūcijas veidošanā. Latvijas valdībai vajagot pēc iespējas ātrāk pieņemt izdevīgākos piedāvājumus attiecībā uz atlikušajiem valsts īpašumā esošajiem Hipotēku un zemes bankas komerciālajiem aktīviem, uzskata Eiropas Komisija. Ātrāk pabeidzot Hipotēku un zemes bankas komercaktīvu pārdošanu, bankas attīstības daļa ātrāk varēs sākt darbu pie attīstības programmu īstenošanas un sākt piesaistīt jaunu finansējumu no starptautiskajām finanšu institūcijām. EK arī aicina Latviju ievērot restrukturizācijas programmas nosacījumus attiecībā uz bankas Citadele aktīvu pārdošanu un iedrošina šos aktīvus pārdot tirgus apstākļu uzlabošanās gadījumā.

Pēc EK domām, Latviju apdraud riski, ko rada plašais nerezidentu banku sektors. Latvijai ir cieši jāseko līdzi tam, kādas finanšu plūsmas tiek piesaistītas, kur tās tiek investētas un kādas ir nerezidentu banku aktivitātes vietējā tirgū.

Latvijas varas iestādēm arī nepieciešams aktīvāk strādāt ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī naudas atmazgāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanā un apkarošanā, uzsver EK.

Šis ziņojums ir pēdējais pirms eiro ieviešanas un parāda EK ieskatu par to, kā Latvijai sokas ar svarīgu reformu īstenošanu.