Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu 10,272 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 216 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017.gadu, pagājušajā gadā SIA «MarkIT Latvija» apgrozījums pieauga par 13,2% jeb 1,194 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,6% jeb gandrīz 40 tūkstošiem eiro.

2018. gadā uzņēmums bija izvirzījis vairākus mērķus, cita starpā palielināt klientu skaitu un tirgus daļu, un uzņēmumam tos izdevās sasniegt - pasūtījumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 15%, audzis apgrozījums, kas arī atspoguļojies tirgus daļas attīstībā, sacīts SIA «MarkIT Latvija» gada pārskatā.

Uzņēmums gandrīz visus ieņēmumus - 10,186 miljonus eiro guvis no preču pārdošanas, vēl tas sniedzis pakalpojumus 86 tūkstošu eiro apmērā. Preces un pakalpojumi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, sacīts gada pārskatā.

Rūpniecības apjomi 17 valstu vienotās valūtas blokā šā gada augustā atkal ir samazinājušies, atsaucoties uz Markit jaunākajiem datiem, vēsta BBC.

Markit PMI (Purchasing Managers Index) indekss liecina, ka eirozonā ražošanas sektors ir sarucis. Tas noticis, neņemot vērā ražotņu centienus samazināt cenas.

Šā gada augustā Markit PMI indekss eirozonā bija 45,1 punkts, kas par 1,1 punktu vairāk nekā jūlijā, kad šis indekss bija zemākais pēdējo trīs gadu laikā. Tomēr Markit PMI eirozonā jau 13. mēnesi pēc kārtas atrodas zem 50 punktu atzīmes, kas ir robežšķirtne starp izaugsmi un lejupslīdi.

Eirozonā tradicionāli spēcīgākās ekonomikas Vācija un Francija pagājušajā mēnesī nespēja glābt kopējo vienotās valūtas bloka indeksu. Vācijā šis indekss augustā bija 44,7 punktu apmērā, samazinoties jau sesto mēnesi pēc kārtas.

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

SIA MarkIT Latvija, kura pamatdarbība saistīta ar aparatūras un programmatūras tirdzniecību korporatīvajiem klientiem un pakalpojumu sniegšanu IT jomā, pagājušajā gadā pieturējies pie iepriekš izvirzītajiem mērķiem, liecina Lursoft dati.

2014.gadā, neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, salīdzinājumā ar 2013.gadu, SIA MarkIT Latvija aizvadīto gadu izdevies noslēgt ar peļņu. Pērn IT uzņēmums strādājis ar 6,377 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidojusi 106,75 tūkstošus eiro.

2015.gadu SIA MarkIT Latvija paredz kā izaugsmes turpināšanas gadu, izvirzot mērķi gadu noslēgt ar apgrozījuma un peļņas rādītāju pieaugumu, kā arī būtisku lojālo klientu skaita kāpumu. Tiesa gan, uzņēmuma vadība piebilst, ka tirgus daļas palielināšana būs atkarīga no veiksmīgākas un produktīvākas darbības attiecībā pret konkurentiem.

Aktivitāte Eiropas biznesā šā gada maijā nokritusies līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā, liecina Markit veiktais pētījums.

Markit indekss aprēķināts par pamatu ņemot ražošanas un pakalpojumu nozares uzņēmumu ieprikumu vadītāju aptauju, vēsta BBC. Maijā šis indekss samazinājies līdz 45,9 punktu atzīmei, kas ir zemākais rādītājs pēdējos trīs gados.

Tā rezutātā eiro vērtība pret dolāru samazinājās līdz 1,2515 ASV dolāriem, kas ir pēdējo 22 mēnešu zemākais rādītājs.

Arī Eiropas līderu tikšanās trešdien nav spējusi palielināt uzņēmēju pārliecību, jo Eiropas valstu vadītāji nav varējuši vienoties par rīcību, kā pārvarēt krīzi.

«Markit biznesa aktivitātes indekss maijā ir skaidrs brīdinājums tam, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pēc stagnācijas gada pirmajos trīs mēnešos gandrīz pavisam droši samazināsies,» norāda bankas ING analītiķis Martins Van Vliets (Martin Van Vliet).

Novembrī eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk, nekā iepriekš tika ziņots, raksta Bloomberg.

Novembrī indekss, kas balstīts uz iepirkumu menedžera aptaujas datiem, audzis līdz 51,6 punktiem, salīdzinot ar 51,3 punktiem oktobrī, informē Markit Economics. Tas ir vairāk nekā Markit provizoriskās aplēses – 51,5 punkts. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, un virs šīs atzīmes tas turas jau piekto mēnesi.

«Ražošana reģionā patlaban uzrāda labāko rezultātu 2,5 gadu laikā, bet izaugsmes temps aizvien turas mērenā līmenī,» norāda Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons.

Vācijas ražošanas indekss audzis līdz 29 mēnešu augstākajam līmenim, novembrī sasniedzot 52,7 punktus. Savukārt Francijas indekss samazinājies līdz piecu mēnešu zemākajai atzīmei – 48,4 punktiem.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Oktobrī eirozonas biznesa aktivitāte negaidīti palēninājusies, liecina jaunākais Markit iepirkumu menedžeru indekss.

Oktobrī tas sasniedzis 51,5 punktus, kas ir sliktāk nekā prognozēja eksperti. Septembrī indekss sasniedza divu gadu augstāko atzīmi – 52,2 punktus.

Kā paziņojumā norāda Markit, izaugsme līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim sarukusi Vācijā, bet Francijā novērots neliels pieaugums. Pārējās eirozonas valstīs novērojams mērens aktivitātes pieaugums, kas šajās valstīs ir pirmoreiz kopš 2011. gada.

Jauno pasūtījumu apjomi pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, tomēr uzrādīja izaugsmes tempa bremzēšanos.

Tiesa gan, Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka indeksa kritums oktobrī sagādā vilšanos, tomēr nevajadzētu skatīties uz viena mēneša datiem. «Ir pāragri teikt, ka atveseļošanās zaudē savu impulsu, un svarīgāk ir tas, ka indekss aizvien ir virs 50 punktiem jau ceturto mēnesi pēc kārtas un uzrāda, ka eirozonas ekonomika pieaugusi par 0,2% ceturkšņa laikā, kas liecina par, lai arī lēnu, bet atveseļošanās turpināšanos,» saka Markit pārstāvis.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Janvārī eirozonas ražošanas izlaide augusi straujāk nekā prognozēja ekonomisti, liecinot, ka ekonomikas atveseļošanās reģionā uzņem tempu, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžetu indekss ražošanas nozarē janvārī pieauga līdz 53,9 punktiem, salīdzinot ar 52,7 punktiem decembrī, liecina Markit Economics dati. Bloomberg News aptaujātie ekonomisti paredzēja, ka indekss būs 53 punkti.

Markit pakalpojumu indekss pieauga no 51 punkta līdz 51,9 punktiem.

Indekss virs 50 punktiem nozīmē izaugsmi.

Pozitīvās Eiropas ekonomikas ziņas kontrastē ar datiem no Āzijas, kas ceturtdien uzrādīja, ka Ķīnas ražošanas apjomi janvārī varētu būt samazinājušies pirmo reizi sešos mēnešos.

Paredzams, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās turpināsies un tas notiks pakāpeniski, tomēr lēnais process un kopējais izaugsmes temps nav īpaši iespaidīgs, norāda ABN Amro Bank eksperts Niks Kounis.

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Janvārī eirozonas ražošanas aktivitāte sasniegusi 32 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja spēcīgāka ekonomikas izaugsme Vācijā, kā arī Francijas ražošana beidzot sāka atgūties, liecina Markit dati.

Ražošanas sektora iepirkumu menedžera indekss janvārī pieaudzis līdz 54 punktiem, salīdzinot ar 52,7 punktiem decembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Markit norāda, ka janvārī izaugsme bijusi spēcīgākā kopš 2011. gada maija, un galvenais rādītājs audzis jau pēdējos četrus mēnešus.

Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons uzsver, ka eirozonas ražošanas atveseļošanās janvārī ir saņēmusi spēcīgu impulsu. Šādā tempā eirozonas ražošana pirmajā ceturksnī varētu augt par 1%, un Vācijā izaugsme varētu būt pat 3%.

Vācijā ražošanas aktivitāte sasniedza 56,5 punktus, salīdzinot ar 56,3 punktiem decembrī, bet Francijā tā uzlabojās, kaut arī aizvien turējās negatīvajā teritorijā – no 48,8 punktiem līdz 49,3 punktiem.

Martā eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk nekā iepriekš tika lēsts, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, kā arī spēcīgāka ražošana eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā, raksta Bloomberg.

Markit Economics paziņoja, ka iepirkumu menedžeru indeksa vērtība martā augusi līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 51 punktu februārī. Tas ir augstākais līmenis 10 mēnešu laikā. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

«Pēc pērnā gada lejupslīdes eirozonas ekonomika atgūstas,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš gan piebilst, ka atveseļošanās aizvien ir vāja un kopējais izaugsmes saglabājas mērens.

Vācijā ražošanas indekss pieauga līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu iepriekš. Itālijā rādītājs palielinājās no 51,9 punktiem līdz 53,3 punktiem, bet Francijā – no 47,6 punktiem līdz 48,8 punktiem.

Ceturtdien eiro cena pret dolāru pieauga līdz gandrīz divu gadu augstākajai atzīmei, pirmo reizi kopš 2011. gada novembra sasniedzot 1,38 dolārus.

Eiro cena pakāpās, reaģējot uz jaunākajiem eirozonas iepirkumu menedžeru datiem, kas, lai arī liecināja par biznesa aktivitātes pieauguma bremzēšanos oktobrī, tomēr aizvien uzrādīja kāpumu jau ceturto mēnesi pēc kārtas.

Ņemot vērā, ka eirozonas reģions ir izkļuvis no recesijas, šajā gadā eirozonas vienotā valūta pret deviņām lielākajām attīstīto valstu valūtām ir pieaugusi par 6,6%, liecina Bloomberg dati.

«Kompānijām, kuras gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) samazinās bāzes procentu likmi no rekordzemā 0,5% līmeņa, lai vājinātu eiro, vidrīzāk kādu laiku nāksies pagaidīt, un eiro cenai, visticamāk, ir vēl vieta izaugsmei,» aģentūrai sacījis Deutsche Bank stratēģis Henriks Gulbergs. Viņš piebilst, ka Eiropas Centrālās bankas uzdevums ir uzmanību vērst cenu stabilitātei, nevis valūtai, un arī inflācija nav tādā līmenī, lai ECB apsvērtu iespēju rīkoties.

Maijā eirozonas pakalpojumu sektors palīdzēja turēt ekonomikas izaugsmes tempu, jo ražošanas sektorā bija vērojama izaugsmes bremzēšanās, raksta Bloomberg.

Jaunākie Markit iepirkumu menedžeru indeksa dati liecina, ka kombinētais indekss maijā sasniedza 53,9 punktus, kas ir nedaudz mazāk nekā aprīlī, kad tas bija 54 punkti.

Ražošanas sektora indekss saruka straujāk, nekā tika gaidīts, savukārt pakalpojumu sektora indekss pieauga līdz 35 mēnešu augstākajam līmenim.

Kā liecina Markit prognozes, ekonomikas izaugsme šajā ceturksnī varētu sasniegt 0,5%, kas ir straujākais temps kopš 2011. gada sākuma.

Markit indeksa pētījums liecina, ka kompāniju piemērotās cenas maijā atkal samazinājās.

Augustā biznesa aktivitāte eirozonā augusi lēnāk nekā iepriekš, ko bremzēja vājāki rūpnīcu ražošanas apjomi divās lielākajās ekonomikās, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss eirozonā augustā pavājinājies līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 53,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme vasaras laikā pavājinājusies, tādējādi otrā ceturksnī pieauguma bremzēšanās varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Markit vecākais ekonomists Robs Donsons uzsvēris, ka dati liecina, ka trešā ceturkšņa izaugsme diez vai būs pietiekami spēcīga, lai samazinātu bezdarba līmeni. Jūnijā tas bija 11,5%.

Aptaujas dati liecina, ka eirozonas izaugsmi augustā lielākoties veicināja reģiona pakalpojumu kompānijas, kurām bijis straujākais izrāviens kopš 2011. gada maija. Ražošanas aktivitāte pavājinājās un auga lēnākajā tempā 14 mēnešu laikā.

Jūlijā eirozonā pēdējo divu gadu laikā palielinājies ražošanas apjoms, tādējādi liecinot par pazīmēm, ka Eiropas monetārās savienības valstis uzsākušas recesijas pārvarēšanu.

Saskaņā ar finanšu pakalpojumu un analītikas kompānijas Markit provizoriskajām aplēsēm, Vācijas ražošanas indekss jūlijā sasniegs 50,3 punktus, tādējādi nonākot augstākajā līmenī pēdējo piecu gadu laikā. Iepriecinoši rezultāti paredzami arī Francijā (49,8 punkti – augstākais līmenis pēdējos divos gados). Markit savus datus apkopo, analizējot uzņēmumu iepirkumus (rūpniecības noskaņojuma indekss). Kopumā eirozonā indekss jūlijā sasniedzis 50,4 punktus.

Prognozes liecina, ka eirozonas ekonomika, kas kopš 2011. gada oktobra atrodas recesijā, jau šā gada trešajā ceturksnī varētu atjaunot izaugsmi, ko veicinātu situācijas uzlabošanās Vācijas ekonomikā, skaidro Wall Street Journal.

Septembrī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja palēnināties, liecina jaunākie Markit Economis iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo rezultātus par pakalpojumu un ražošanas menedžeru noskaņojumu, eirozonā sarucis līdz 52,3 punktiem, kas ir šā gada zemākais līmenis. Augustā indekss bija 52,5 punkti.

Skaitlis virs 50 aizvien liecina par izaugsmi, tomēr Markit eksperti uzver, ka jaunākais indekss uzrāda, ka eirozonas iekšzemes kopprodukta pieaugums labākajā gadījumā trešajā ceturksnī būs 0,3%, kas ir ekvivalents 1,2% gada izaugsmei. Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja stagnāciju.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi jau iepriekš brīdināja, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās zaudē savu tempu, un aicināja valdības nepaļauties tikai uz zemajām aizņemšanās izmaksām, bet veikt arī strukturālās reformas.

Oktobrī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss negaidīti pieaudzis, liecina jaunākie Markit dati.

Kā raksta Bloomberg, Spānijas ekonomika uzrādīja turpmākas atveseļošanās pazīmes un bezdarba līmenis valstī saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2011. gada. Savukārt Vācijas rūpnīcas atguvās no krituma septembrī.

Markit indekss liecina, ka eirozonas ražošanas indekss oktobrī ir audzis līdz 50,7 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem septembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Kopējais pakalpojumu un ražošanas indekss oktobrī palielinājās no 52 punktiem septembrī līdz 52,2 punktiem.

Kā norāda eksperti, jaunākie dati liecina, ka eirozona līdz šim ir izvairījusies no ieslīgšanas recesijā, tajā pašā laikā izaugsme ir tik vāja, ka aug uzņēmumu skaits, kuriem nākas atlaist darbiniekus un samazināt cenas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga pēc jauna pozitīva paziņojuma par progresu Covid-19 vakcīnas izstrādē un optimisma par Džo Baidena ieceri nominēt ASV finanšu ministra amatam bijušo Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Dženetu Jelenu.

Britu farmācijas kompānija "AstraZeneca" un Oksfordas Universitāte paziņoja, ka centīsies panākt regulatora apstiprinājumu to kopīgi izstrādātajai Covid-19 vakcīnai.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī ziņa, ka ASV prezidenta amatā ievēlētais Džo Baidens plāno nominēt finanšu ministra amatam bijušo Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Dženetu Jelenu.

Jelena ir labi zināma finanšu aprindās un "ir bijusi labvēlīga pret fiskālo stimulu ideju", sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" datiem, ka privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā šogad novembrī samazinājies līdz 45,1 punktam salīdzinājumā ar 50 punktiem oktobrī.

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Eirozonā maijā ražošanas aktivitāte piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, liecina jaunākā Markit iepirkumu menedžeru aptauja.

Vājāks eiro ir palīdzējis ražotājiem saņemt jaunus pasūtījumus, taču arī cēlis cenas ražotājiem, kas importē preces, tiesa gan, uzņēmēji pagaidām nav pacēluši cenas. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies pūlēties vēl, lai celtu eirozonas inflāciju līdz noteiktajam mērķim – 2%.

Iepirkumu menedžeru indekss palielinājās līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 52 punktiem aprīlī. Markit iepriekš prognozēja, ka indekss pieaugs līdz 52,3 punktiem. Indeksa vērtība zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt virs 50 punktu atzīmes tā norāda par izaugsmi.

Aprīlī Eiropas investoru noskaņojums pasliktinājies vairāk nekā ekonomisti prognozēja, ko veicinājuši notikumi Kiprā, liecina Sentix izpētes centra pētījums.

Indekss, kas raksturo noskaņojumu eirozonā, saruka no mīnus 10,6 punktiem martā līdz mīnus 17,3 punktiem aprīlī, krītoties jau otro mēnesi pēc kārtas. Tādējādi tas ir zemākais rādītājs kopš decembra, raksta Bloomberg.

Indekss, kas raksturo ekonomikas gaidas, samazinājās no 8,3 punktiem līdz 0,5 punktiem, savukārt pašreizējās situācijas vērtējums samazinājās no mīnus 27,8 punktiem līdz mīnus 33,5 punktiem.

Jāpiebilst, ka noskaņojums Vācijā, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, aprīlī arī pasliktinājās – indekss nokrita no 24,5 punktiem līdz 17,6 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka Vācijas ekonomika pagājušajā mēnesī sabremzējusies, gandrīz sasniedzot stagnāciju. Arī Francijas dati ir apbēdinoši, vēsta BBC.

Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājies līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija, liecina tirgus izpētes uzņēmuma «Markit» sākotnējie dati.

Šis kritums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 52 punktiem. Taču, neskatoties uz šo kritumu, indekss joprojām atrodas virs 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes augšupeju.

«Markit» analītiķi norāda, ka pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieauga vien par 0,1%.

Jaunākie dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē septembrī samazinājies no 53,5 punktiem līdz 52 punktiem. Tikmēr ražošanas nozarē indekss sarucis no 47 punktiem līdz 45,6 punktiem.

Augustā eirozonas ekonomikas izaugsme turpinājās, neskatoties uz to, ka pakalpojumu aktivitāte palēninājās, liecina IHS Markit dati.

Iepirkumu menedžeru indeksa vērtība sasniedza 55,7 punktus. IHS Markit eksperti paziņojuši – kaut arī reģiona pakalpojumu sektors ir audzis lēnākajā tempā kopš janvāra, IKP pieaugums trešajā ceturksnī varētu sasniegt 0,6%, tādējādi ekonomikas šogad varētu būt labākā pēdējos desmit gados.

Kompānijas ekonomists Kriss Viljamsons uzsvēris, ka patlaban saskata labu iemeslu būt optimistiskam, ka pašreizējais izaugsmes temps turpināsies – jauno pasūtījumu pieaugums un nākotnes gaidas ir gada sākuma līmeņos, taču, ja izaugsme tuvākajos mēnešos palēnināsies, tas notiks ļoti mēreni.

Inflācija patlaban eirozonā lēnām pieaug, kaut arī pašreizējie 1,5% ir zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa.