ASV ekonomikas atveseļošanās palēninājums rada lielāko draudu, lai eirozonas ekonomika piedzīvotu ilgstošu atgūšanos. Kā lielākie riski aptaujā tiek minēta stingrāka fiskālā politika un bažas par valstu parādiem.
Krīze – ko aptaujas dalībnieki raksturo ar pazīmi, ka desmit gadu valdības parādzīmju ienesīgumu starpība ar Vācijas valdības vērtspapīru ienesīgumu vismaz divām eirozonas valstīm saglabājas virs 100 bāzes punktiem – turpināsies vismaz gadu, uzskata 55 ekonomisti. 26 no tiem paredz, ka krīze ilgs vismaz divus gadus.
Trešdien Portugāles un Īrijas desmit gadu valdības obligāciju ienesīguma starpība ar attiecīgā termiņa Vācijas obligācijām svārstījās nedaudz zem 300 bāzes punktiem, savukārt Grieķijas parāda vērtspapīru ienesīguma starpība bija aptuveni 845 bāzes punkti.