Šāds darba vietu samazinājums nozīmēs to, ka 17 eirozonas valstīs kopējais bezdarbnieku skaits sasniegs 22 miljonus. Saskaņā ar organizācijas pausto darba vietu skaita samazināšanās skars ne tikai tās eirozonas valstis, kuras patlaban apsēdusi parādu krīze, bet arī tās, kuru ekonomika pašlaik ir veselīgāka.
«Ja vien netiks pieņemti lēmumi, kā palielināt investīcijas reālajā ekonomikā, krīze padziļināsies un bezdarbs nekad nebeigsies,» norāda ILO direktors. Savukārt ilgstošu taupības pasākumu sekas jo īpaši smagi izjutīs gados jauni cilvēki.
Raksti par tēmu
«Nav tā, ka problēmas skārušas eirozonu, visa pasaules ekonomikai ir apdraudēta,» teikts ILO pētījumā.
ILO krīzes risināšanai iesaka atbalstīt finanšu sistēmu, piedāvājot aizdevumus maziem uzņēmumiem, likt banku akcionāriem maksāt par to glābšanu; gados jauniem bezdarbniekiem nodrošināt mācības; mainīt darba samaksas līmeni dažādās eirozonas valstīs, lai risinātu produktivitātes atšķirības.
Šā gada maijā bezdarba līmenis eirozonā sasniedza 11,1%, savukārt jauniešu bezdarbnieku īpatsvars bija 22,6%, liecina Eurostat dati. Tādējādi kopumā eirozonā bez darba bija 17,56 miljoni cilvēku (no tiem – 3,4 milj. jauniešu vecumā līdz 25 gadiem). Tie ir augstākie rādītāji kopš bezdarba rekordiem 1995. gadā. Augstākais bezdarba līmenis no 17 eirozonas valstīm ir Spānijā.