Janvārī patēriņa cenas Eiropas Savienības reģionā saruka par 0,5%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, Savukārt eirozonā cenas sarukušas par 0,6%.
Janvārī cenas sarukušas 23 ES valstīs, kas ir vairāk nekā decembrī, kad cenas samazinājās 16 valstīs un novembrī, kad kritums bija vērojams tikai četrās valstīs.
Raksti par tēmu
Cenu kritumu janvārī lielākoties veicināja straujais enerģētikas izmaksu samazinājums.
Ekonomisti un centrālo banku vadītāji patlaban satraucas, ka, ja uzņēmēji un mājsaimniecības sāks gaidīt cenu kritumu nākotnē, viņi samazinās tēriņus patlaban, tādējādi saruks ražošanas apjomi un nodarbinātība, tādējādi spiežot cenas vēl zemāk.
Lai mazinātu deflācijas risku, centrālo banku vadītāji palielina ekonomikas stimulēšanas programmas un ievieš jaunus pasākumus, lai veicinātu cenu pieaugumu. Eiropas Centrālā banka janvāra beigās paziņoja, ka februārī ieviesīs kvantitatīvās mīkstināšanas programmu, kuras apjoms būs vairāk nekā viens triljons eiro. Arī Zviedrijas Centrālā banka paziņojusi par ekonomikas stimulēšanas programmas ieviešanu un likmju samazināšanu līdz negatīvam līmenim.