Kompānijas Panasonic un Tomy veiksmīgi izmēģinājušas lielas noslodzes kravas mašīnu, kas tika darbināta ar saspiestu dabasgāzi (SDG) (compressed natural gas). Testos, kas ilga sešus mēnešus no šī gada aprīļa līdz septembrim, smagā mašīna veica 48 turp un atpakaļ reisus starp Osakas un Tokijas apgabaliem.

Testi parādīja teicamus rezultātus: 10 procentu samazinājumu CO2 izmešiem un 90 procentu samazinājumu NOX izmešiem, salīdzinot ar standarta kravas mašīnām. Projektu organizēja Japānas Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma ministrija. Šobrīd Japānā tiek lietoti jau aptuveni 37 000 zema piesārņojuma līmeņa SDG transporta līdzekļi, kas aizstāj ierastās ar degvielu darbināmās automašīnas. 17 000 no tiem ir kravas mašīnas, galvenokārt ar kravnesību divas tonnas.

Savukārt, runājot par garvilces, lielas noslodzes SDG kravas mašīnām, tad radītais prototips šobrīd ir vienīgā šāda veida automašīna Japānā. Izmēģinājuma laikā smagā mašīna parādījusi ne vien zemus izmešu rādītājus, bet arī augstu degvielas ekonomiju. Tā spēj veikt 600 km garu ceļa posmu tikai ar vienu degvielas uzpildi. Tādēļ to var uzskatīt par nākamās paaudzes kravas furgonu, kas būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojuma līmeni.

Attēls ar 1920 x 1080 p izšķirtspēju, kas sniedz pārsteidzošo realitātes sajūtu, vairāk iespēju pieslēgt papildu ierīces, minimālisms dizainā

Rīga, Latvija, 2007. gada 22. augustā - Pasaulē vadošais platekrānu ražotājs LG Electronics (LG) tagad arī Latvijā piedāvā jaunākos augstākās kvalitātes LCD televizorus ar Full HD izšķirtspēju. Ar LY95 un LF65 LCD televizoriem un PF95 plazmas televizoru iespējams izbaudīt dabīgu un pārsteidzoši reālu attēlu ar 1920 x 1080p izšķirtspēju, ko nodrošina LG XD Engine tehnoloģijas.

"Šie Full HD televizoru modeļi apliecina to, ka kompānija LG ir līderis augstākās kvalitātes platekrānu un ciparu tehnoloģiju HDTV ražošanā," norādīja LG Electronics Digital Display viceprezidents Young C. Kim. "Šie televizori no iepriekš ražotajiem HD televizoru modeļiem atšķiras ar divreiz lielāku izšķirtspēju un plašāku funkcionalitāti. Attēla kvalitāte rada realitātes sajūtu, kad šķiet, ka notiekošo jūs vērojat pa logu. Tāpat mūsu piedāvātie "logi" ieguvuši balvas "If Design Award" un "Product Design Award" konkursos," piebilda viņš.

Starptautiskajā elektronikas izstādē CES 2012 Samsung Electronics prezentējis jaunus LED un plazmas televizorus, kuros iekļautās inovācijas uzlabo Smart televizoru funkcijas un piedāvā jaunus veidus, kā izmantot televizorus mājas izklaidei un kontrolēt to funkcijas ar balsi un žestiem.

Jauno ierīču iespēju klāstu varēs papildināt, pievienojot tām papildus rīkus un tos atjauninot. Inovācija varētu palīdzēt mazināt to pircēju bažas, kas satraukušies, ka viņu iegādātais televizors varētu strauji novecot.

Tiek cerēts, ka televizors arī turpmāk Dienvidkorejas tehnoloģiju gigantam nodrošinās līderpozīcijas pasaules televizoru ražotāju tirgū. Samsung Patērētēju elektronikas prezidents Bokeuns Iūns (Boo-keun Yoon) Starptautiskajā elektronikas konferencē Lasvegasā atklāja, ka patlaban kompānija Samsung katras divas sekundes pārdod divus televizorus.

Papildus televizora iespēju pievienošanai un atjaunināšanai Samsung televizora modelim ES8000 pievienojis arī Samsung Smart Interaction tehnoloģiju - TV platformu, kas spēj uztvert cilvēka žestus un atpazīt cilvēka seju un balsi.

Pēdējā laikā gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā masu medijos izskanējusī informācija par plazmas televizoru tirdzniecības iespējamo aizliegšanu ES tirgū liela elektroenerģijas patēriņa dēļ neatbilstot patiesībai.

To savā publiskajā paziņojumā norādījusi Eiropas Informācijas sistēmu, komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas asociācija (EICTA). Saskaņā ar ES direktīvu tādas tehnoloģijas kā plazmas televizori nevar aizliegt tirgū, ja tie atbilst ES energoefektivitātes prasībām.

ES un tās dalībvalstis šobrīd strādā pie jaunas regulas, lai garantētu uzlabotos energoefektivitātes radītājus visu tehnoloģiju televizoriem, ieskaitot plazmas, šķidro kristālu (LCD) un kineskopa televizorus.

Visiem ražotājiem būs jāievēro jaunie minimālie energoefektivitātes standarti, ja tie vēlēsies turpināt ražot, importēt un pārdot televizorus ES tirgū. Paredzams, ka jaunie noteikumi varētu tikt izdoti šī gada otrajā pusē un stāties spēkā 2010. gada otrajā pusē. Pēc pārejas perioda beigām, visiem produktiem būs jāatbilst šiem noteikumiem.

Izstādē CeBIT redzētais liek secināt, ka šobrīd galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iegādājas jaunākās paaudzes LCD un plazmas televizorus, ir tuvojošais pasaules čempionāts futbolā. Arī paši kompāniju pārstāvji atzīst, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šobrīd tādos apjomos tiek pirkti jaunākās paaudzes televizori, ir tuvojošais pasaules čempionāts futbolā. Lai arī vairumā valstu šobrīd vēl nav zināms, cik daudz futbola spēļu tiks pārraidītas jaunajā augstas izšķirtspējas TV (HDTV) standartā, kas nodrošina daudz labāku bildes izšķirtspēju un kvalitāti, tomēr eiropieši HDTV standarta televizorus «pērk uz izķeršanu», lai iespējami labāk varētu redzēt katru savas favorītkomandas spēles mirkli.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Aptauja, kas veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Tikai viena trešdaļa ES valstu iedzīvotāju atzīst, ka zina savas tiesības, ja viņi kļūtu par diskriminācijas vai aizskaršanas upuri.

Š.g. 23.janvārī, Eiropas gadam par iespēju vienlīdzību visiem (2007), kas aizsāksies šā gada 30.janvārī Berlīnē pirmajā Vienlīdzības sammitā, tika atklāta tīmekļa vietne. Tajā publicēti ES aptaujas rezultāti par cīņu pret diskrimināciju.

Aptauja, kas tika veikta gatavojoties Eiropas gadam, liecina, ka vairāk nekā puse eiropiešu (51%) uzskata, ka viņu valstīs netiek veikts viss nepieciešamais diskriminācijas apkarošanai un liela daļa aptaujāto arī uzskata, ka diskriminācija ir plaši izplatīta. Kopumā, aptaujas rezultāti apstiprina, ka eiropieši ir gatavi pārmaiņām, un lielākā daļa no viņiem atbalstītu pasākumus, kas veicinātu līdzvērtīgas iespējas visiem nodarbinātības jomā.

Francijas galvaspilsētas Parīzes tūrisma industrija nolēmusi koncentrēt uzmanību uz tūristu plūsmu no Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (Bric). Tā sauktie „Bric“ tūristi ir gatavi izdot daudz vairāk naudas, nekā taupīgie eiropieši. Bric ir Francijas jaunā tūrisma cerība. Akronīma atšifrējumu sastāda angliskie Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas pirmo burtu apkopojums. Šis valstis jau divus gadus ir saimniecības tirgus uzlecošās zvaigznes, bet patreiz ierindojas to valstu Top 10, no kurām uz Franciju dodas visvairāk tūristu. Bez tam tūristi no minētajām valstīm ir daudz izšķērdīgāki kā eiropieši. 85% tūristi joprojām ir no vecā kontinenta. Tomēr, ņemot vērā “Bric” tūristu pirktspēju, šie skaitļi drīzumā mainīsies, jo piemēram, ķīnieši daudz vairāk nekā eiropieši iegādājas luksus preces. Saskaņā ar Francijas tūrisma nozares sniegto ziņojumu, 2005. gadā ķīnieši izdevuši Eiropas ceļojumos apmēram 3000 eiro, no tiem 18% tērējot iztikai, bet 34% pirkumiem.

Toshiba Corp fiskālajā 2011.gadā, kas sāksies aprīlī, sāks pārdot 3D televizorus ar lieliem ekrāniem, kuru izmantošanai nav nepieciešamas speciālās brilles. Tā plāno sākt revolucionāro ierīču pārdošanu arī ārpus Japānas, ziņo Reuters.

Toshiba, kas ražo gan sadzīves tehniku, gan atomelektrostacijas, Japānā jau laidusi klajā 12 collu un 20 collu 3D televizoru versijas, kurām nav nepieciešamas speciālās brilles

Šo briļļu nepieciešamība tiek uzskatīta par galveno šķērsli, kas kavē 3D televizoru tirdzniecību, bet konkurējošās kompānijas ir norādījušas, ka skata leņķis bez briļļu tehnoloģijā ir pārāk ierobežojošs.

Toshiba vizuālo produktu vadītājs Atsuši Murasava elektronikas šovā Lasvegasā sacījis, ka patērētāji Japānā šos televizorus uzņēmuši labvēlīgi. Kompānija šovā demonstrēšot 56 collu un 65 collu bez briļļu 3D televizoru prototipus, un, iespējams, laidīs klajā divus modeļus - vienu, kas pārsniegs 40 collas, bet otru, kas pārsniegs 50 collas, sacījis Toshiba runasvīrs.

Eiropas Savienības pretmonopola iestādes par godīgas uzņēmējdarbības prakses pārkāpumiem noteikušas sodus vairākām kompānijām, tostarp Samsung, LG un Philips, kas agrāk ražoja un tirgoja CRT tipa televizorus un datoru monitorus.

Kopējais soda apjoms visām kompānijām, kas piedalījās cenu regulēšanā, veido 1,47 miljardus eiro.

Patlaban CRT jeb katodstaru lampu televizorus un monitorus vairs neražo, mūsdienās tos aizstāj LCD un plazmas tehnoloģijas.

Eiropas Komisija, paziņojot par sodu apmēriem, norādīja, ka kartelī iesaistītās kompānijas mākslīgi noteikušas cenas, savā starpā dalījušas tirgus un patērētājus, kā arī ierobežojušas ražošanas apjomus. Šādi pasākumi uz patērētāju rēķina tika piekopti desmit gadu garumā.

Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka kopumā darbojušies divi karteļi, turklāty ne tikai Eiropas mērogā, bet visā pasaulē. Viens kartelis fiksēja cenas un dalīja tirgus CRT televizoriem, bet otrs - datoru monitoriem.

LG sākusi pieņemt pasūtījumus pasaulē pirmajiem lielizmēra televizoriem, kuru četrus milimetrus biezajos ekrānos izmantota tehnoloģija, kas sola ārkārtēji skaidru attēlu, ziņo pasaules mediji.

Pasūtījumus televizoriem, kuru cena ir 10,335 tūkstoši ASV dolāru, Dienvidkorejas kompānija LG sākusi pieņemt šīs nedēļas trešdienā, un pie pircējiem pirmie televizori nonāks nākammēnes, ziņo Foxnews.com.

Jaunie televizori 2013. gada pirmajā ceturksnī būs pieejami Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā.

Televizoros ar 55 collu ekrānu izmantotas organiskas gaismu atstarojošas diodes Oled, kam, saskaņā ar medija pausto, jānodrošina attēla dzidrums, piesātinātas krāsas un asāks kontrasts nekā šķidrā kristāla ekrāna televizoros, ziņo medijs.

Pasaulē pirmo Oled televizoru 2007. gadā prezentēja kompānija Sony, tomēr šim TV bija vien 11 collu ekrāns un Japānas kompānija nespēja radīt liela izmēra Oled televizoru.

Nākamā gada ceturtajā ceturksnī ASV tehnoloģiju kompānija Apple visdrīzāk sāks pārdot augstas izšķirtspējas televizorus ar 65 un 55 collu ekrānu, aģentūrai Bloomberg sacījis Advanced Research Japan Co analītiķis Masahiko Išino.

Kompānija patlaban lemj par specifikācijām un modeļi visdrīzāk būs bez rāmja.

Starp Apple piegādātājiem varētu būt LG Display Co, Samsung Electronics Co un Cornings Inc, un jauno TV cena varētu svārstīties no 1500-2500 dolāriem. LG Display varētu piegādāt vairāk nekā 70% no šķidro kristālu displejiem, Samsung varētu ražot attēla apstrādes detaļas, bet Cornings Gorilla Glass 3 varētu tikt izmantots kā ekrāns. Savukārt ierīču samontēšanai tiks nolīgts Foxconn Technology Group.

Samsung un LG Electronics šogad jau ir laiduši pārdošanā 65 un 55 collu augstas izšķirtspējas televizorus.

Lattelecom veikals, kas atvērts tirdzniecības centra Domina Shopping telpās, ir pirmais Lattelecom veikals, kurā uzņēmums sācis tirgot televizorus un to aprīkojumu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Maija Celmiņa. Līdz šim uzņēmuma klienti visbiežāk apmeklējuši veikalu Brīvības ielā.

Lēmums tirgot televizorus saistīts ar pieaugošo Lattelecom interneta televīzijas klientu skaitu, kuri interneta televīziju var skatīties ne tikai datora, bet arī televizora ekrānos. Decembra sākumā Lattelecom interneta televīzijas klientu skaits bija aptuveni 40 tūkstoši.

Jaunajā Lattelecom veikalā varēs iegādāties arī datortehniku, programmatūru, digitālo fototehniku, spēļu konsoles, mobilos tālruņus, kā arī interneta pieslēgumu un sakaru pakalpojumus.

Līdz ar veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina Shopping Lattelecom patlaban ir četri digitālās tehnikas un komunikāciju veikali.

Dienvidkorejas Samsung Electronics Co., pasaulē lielākais televizoru ražotājs, paziņojis, ka tas varētu aprīkot savus televizorus ar Google Inc. programmatūru, un konkurēt ar Sony Corp., piedāvājot televizorus, kas «sērfo» internetā un darbojas arī kā datori, ziņo Bloomberg.

Kā norāda medijs, televizoru ražotāji Samsung un Sony vēlas izmantot Google Android operētājsistēmu, lai konkurētu ar jauno Apple TV multimediju atskaņotāju, kas maksā tikai 99 ASV dolārus un tika prezentēts šomēnes.

Sony maijā nāca klajā ar Bravia prototipu, kas piegādās video un mūziku no interneta sadarbībā ar Google.

Latvijā uz vienu mājsaimniecību ir 2 vai vairāk televizori, liecina Hansa Līzings un OMD veiktā aptauja. Turklāt, katra 10. mājsaimniecība atzinusi, ka tās rīcībā ir vairāk nekā 4 televizori, Db.lv informēja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

Aptaujas dati rāda, ka mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls uz vienu ģimenes locekli) lielākoties ir 1 vai neviens televizors, bet ar zemiem ienākumiem (līdz 80ls) 80% atzīst, ka ir 2 vai 3 televizori. Tikai 1% no aptaujātajiem atzinuši, ka viņu mājās nav neviena televizora.

Aina Poiša, psiholoģe: "Šobrīd dominē divas izteiktas tendences: pirmkārt, ir cilvēki, kuriem mājās televizora nav vispār. Un viņi ar to lepojas, jo uzskata, ka tādējādi neļauj nolaupīt sev laiku, kuru iespējams aizpildīt daudz saturīgāk, nekā vienkārši blenžot ekrānā. Principā, tas tagad ir tā diezgan modīgi. Otrkārt, un šādi cilvēki ir izteiktā vairākumā, uz katru ģimenes locekli ir viens televizors. Tā teikt, pilnīga izvēles brīvība! Un patiesībā tas nemaz nav slikti, jo šādā veidā tiek likvidēti jebkādas domstarpību draudi: mammai - romantiskais kino, tētim - futbols, bērnam - Cartoon Network."

Tehnoloģiju uzņēmuma LG Electronics (LG) šā gada AI televizoru modeļos būs pieejams Apple AirPlay 2 un HomeKit, tādējādi LG kļūstot par pasaulē pirmo televizoru ražotāju, kas atbalsta HomeKit. Šīs Apple funkcijas būs pieejamas, veicot programmatūras atjauninājumu 2019. gada LG OLED, NanoCell un UHD televizoriem ar ThinQ AI iespējām.

Izmantojot Apple AirPlay, LG 2019. gada AI televizoru modeļu īpašnieki var straumēt saturu, tostarp ar Dolby Vision atbalstu, no iPhone, iPad un Mac ierīcēm tieši savos televizoros. Lietotāji var skatīties un lejupielādēt savas iecienītākās filmas un televīzijas šovus no Apple TV un citām video aplikācijām, kā arī fotogrāfijas tieši savos LG AI televizoros. Tāpat lietotāji var arī savās mājās atskaņot Apple Podcasts, Apple Music un mūziku no savām bibliotēkām un citiem straumēšanas pakalpojumiem, sasinhronizēti izmantojot savu LG AI televizoru un citus ar AirPlay 2 savietojamus skaļruņus.

HomeKit nodrošina iespēju lietotājiem ērti kontrolēt savus viedos mājokļus ar Home App vai Siri savās Apple ierīcēs. LG AI televizorus iespējams viegli pievienot Home App, ar kuru lietotāji var piekļūt tādām televizora pamatfunkcijām, kā ieslēgšanai un izslēgšanai, skaļuma regulēšanai un kanāla izvēlei. LG AI televizorus arī iespējams pievienot automatizācijas funkcijām, kas pieejamas HomeKit.

Sony paziņoja, ka pie tradicionālā peļņas līmeņa kompānija atgriezīsies 2012. gadā, ziņo Wall Street Journal.

Kompānija arī norādīja, ka galvenie «ieroči» plāna sasniegšanai būs 3-D televizori un spēļu konsoles.

Kompānija Sony jau iepriekš paziņoja, ka 2010. gada nogalē visā pasaulē tirgos 3-D televizorus, kā arī uzsāks 3-D tehnoloģiju izmantošanu citos kompānijas ražotajos produktos

«3D tehnoloģiju laikmets ir sācies, un jau nākamā gada nogalē kompānija visā pasaulē sāks tirgot televizorus 3D Bravia,» teikts kompānijas paziņojumā.

Japānas elektronikas gigants paziņoja, ka pamatdarbības peļņu 5% apmērā, tā sasniegs 2012. gadā. Db.lv jau rakstīja, ka šā gada oktobrī Sony paziņoja zaudējumus ceturto ceturksni pēc kārtas, ziņo Reuters.

Piezīmjdatori var uzlabot daudzus darba dzīves aspektus, bet tiem tāpat ir kaitīga ietekme uz attiecībām, saskaņā ar jaunu pētījumu. Logitech veiktais pētījums izceļ faktu, ka cilvēki vairāk laika pavada pie datoru ekrāniem nekā ar iemīļotajiem.

Vidēji Eiropas datorlietotāji pavada vairāk nekā trešdaļu dienas ar piezīmjdatoriem, salīdzinot tikai ar ceturtdaļu laika, ko tie pavada ar saviem partneriem. Tas nozīmē, ka gada laikā eiropieši pavada vidēji 281 stundas vairāk ar saviem piezīmjdatoriem nekā ar partneriem, kas līdzinās 12 dienām.

Ar piezīmjdatoriem mēs strādājam ilgāk un vairāk nekā jebkad agrāk un elastīgums ir svarīgs mūsu laimei un apmierinātībai ar darbu. Jautāti, kādēļ tie izvēlētos piezīmjdatoru, 86% respondentu minēja portatīvumu – spēju pārvietoties starp mājām un biroju vai vietām, kas pirms tam nebija pieejamas darbam ar datoru. Vēl vairāk, jautāti, ko tie izvēlētos, galddatoru vai piezīmjdatoru, 89% respondentu izvēlētos piezīmjdatoru.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Šogad svētku tēriņi ir vidēji par trešdaļu lielāki nekā pērn, liecina tirgotāju novērojumi. Patēriņa pieaugums var nest līdzi inflācijas kāpumu. Salīdzinot ar 2005.gadu, no 20 % līdz 31 % palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt vairāk par 50 Ls, liecina TNS Latvia veiktais pētījums. No tiem 18 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 Ls, bet vēl 13 % - vairāk par 100 Ls.

Var audzēt inflāciju

"Protams, svētku laika iepirkšanās var veicināt inflāciju, jo tās pamatā jau ir tas, ka sākam pirkt vairāk, bet pretī nav adekvāts piedāvājums," skaidro Banku augstskolas asociētā profesore Margarita Dunska. Mūsu veikali diemžēl mēdz spekulēt, ceļot cenas ja redz, ka pircēji arī par dārgākām cenām no pirkumiem neatteiksies, viņa norāda.

No otras puses, svētku laikā daudzi veikali piedāvājot atlaides, kas varētu mazināt iepirkšanās un patēriņa drudža ietekmi uz inflācijas rādītājiem, norāda Banku augstskolas asociētā profesore.

Statistikas dati apliecina, ka arī pēdējo gadu decembros inflācija nav atkāpusies, 2005. gadā šis rādītājs bija 7 %, bet vēl gadu iepriekš - 7.3 %, bet runājot par šī gada nogali - inflācijas kāpums sākās jau novembrī un eksperti norādīja, ka inflācijas pieaugumu gada beigās veicins ne tikai iepirkšanās bums, bet arī augošās siltuma un citu pakalpojumu izmaksas.