Ņujorkas biržas indeksi trešdien pieauga un divi no tiem sasniedza jaunus rekordus, ASV un Ķīnai parakstot ilgi gaidītu tirdzniecības vienošanos.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs atgādināja, ka Volstrītas indeksi ir kāpuši līdz jauniem rekordiem kopš oktobra vidus, un sacīja, ka investori varētu nogaidīt līdz jauniem lielo uzņēmumu peļņas ziņojumiem.

"Ir jābūt daudzām jaunām labām ziņām, lai kāpums tirgū turpinātos," teica O'Hērs.

"Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans sacīja, ka akciju cenu krišanās tehnoloģiju sektorā "var būt gaidāmas korekcijas pirmā pazīme".

Biržu indeksi Āzijā samazinājās un šai tendencei sekoja Eiropas biržu indeksi, tomēr Londonas biržas indekss pieauga, pateicoties britu mārciņas vērtības kritumam, kas veicina akciju cenu kāpumu daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst peļņu citās valūtās.

Pasaules akciju tirgos trešdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pārsvarā kritās, samazinoties preču piegādes uzņēmuma "FedEx" akcijas cenai pēc negaidīti vājas peļņas.

Galvenie ASV biržu indeksi iepriekš bija pieauguši pēc ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās, bet trešdien tikai indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, kamēr indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" nedaudz samazinājās.

Daži analītiķi uzskatīja, ka vājie "FedEx" peļņas rezultāti bijuši ar pārāk lielu ietekmi. Kompānijas akcijas cena saruka par vairāk nekā 10%, tās peļņai nesasniedzot analītiķu aplēses, ko daļēji noteica augstas izmaksas e-tirdzniecības investīcijām un "vāju globālās ekonomikas apstākļu" ietekme. "Es prātoju, vai ziņas no "FedEx" nav likušas investoriem pārdomāt gaidāmo globālās ekonomikas izaugsmi nākamajā gadā, jo pārvadājumu uzņēmumu akcijām ir tendence būt vadošiem indikatoriem," sacīja "CFRA Research" galvenais investīciju stratēģis Sems Stovols.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Eiro vērtība ceturtdien svārstījās pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) signāliem, ka tā var drīz veikt jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un pazemināt procentlikmes, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju. ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Eiro vērtība bija kritusies līdz divu gadu zemākajiem līmeņiem pēc ECB paziņojuma, kurā tika uzsvērts ekonomikas vājums reģionā, bet vēlāk pieauga.

Eiropas biržu indeksi saruka, investoriem fokusējoties uz reģiona pieticīgo perspektīvu. ASV biržu indeksi kritās pēc «Tesla», «American Airlines» un citu uzņēmumu peļņas ziņojumiem, kuri radīja vilšanos.

«Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija sacīja, ka spēcīgi ASV ekonomikas dati, tai skaitā ceturtdienas ziņojums par ilgi uzglabājamu preču noieta palielināšanos jūnijā, var novest pie ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamās nedēļas paziņojuma, kurā tiktu pausta mazāka gatavība pazemināt procentlikmes.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un ASV biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, valdot optimismam par starptautiskajām tirdzniecības sarunām un turpinoties pozitīvam impulsam pēc solīdiem ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar visu laiku augstākajiem līmeņiem.

Analītiķi atsaucās uz ASV tirdzniecības ministra Vilbura Rosa izteikumiem, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās «pirmā fāze» drīz tiks noformēta, un mājieniem, ka ASV varētu nenoteikt muitas tarifus automobiļu eksportam no Eiropas un Japānas.

Pieauga arī Eiropas un Āzijas biržu indeksi.

«Cornerstone Wealth Management» galvenais investīciju eksperts Alans Skrainka sacīja, ka investorus ir uzmundrinājis tas, ka ASV un Ķīna ir atkāpušās no jaunu papildu tarifu draudiem.

«Doma, ka kļūs arvien sliktāk, bija tas, kas visvairāk uztrauca investorus,» sacīja Skrainka.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu. Akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, bet Āzijas biržās pārsvarā palielinājās.

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien sanāksmē Vīnē nolūkā nepieļaut naftas cenu kritumu vienojās 2024.gadā samazināt naftas ieguves apmēra mērķrādītāju vēl par 1,4 miljoniem barelu dienā.

Savukārt Saūda Arābija paziņoja, ka šogad jūlijā samazinās ieguves apmēru par vienu miljonu barelu dienā un vajadzības gadījumā šo ieguves apmēra samazinājumu var pagarināt. Līdz ar to Saūda Arābija jūlijā iegūs deviņus miljonus barelu naftas dienā.

Tokijas biržas indekss pieauga par 2,2%, sasniedzot trīs gadu desmitu augstāko līmeni, un arī citu Āzijas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Savukārt Eiropas biržu indeksi samazinājās, un kritās arī galvenie ASV biržu indeksi pēc pagājušonedēļ sasniegtiem maksimumiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par recesiju ASV ekonomikā, savukārt zelta cenas bija tuvu visu laiku augstākajam līmenim.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" saruka, jauniem ASV ekonomikas datiem pastiprinot bažas par recesiju.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās saīsinātā pirmssvētku nedēļā. Āzijas biržu indeksi saruka.

"Tirgi dreifē, kamēr investoru domas sāk pievērsties situācijas nopietnībai, jo palielinās recesijas iespējamība ASV ekonomikā šogad," sacīja tirdzniecības firmas "Interactive Investor" tirgu vadītājs Ričards Hanters.

Investori uzskata recesiju par ticamāku pēc vairāku ASV ekonomikas datu publicēšanas, tostarp par to, ka ASV privātajā sektorā martā radīti 145 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums par prognozēto, un par ASV pakalpojumu sektora aktivitātes samazināšanos.

ASV biržu indeksi otrdien kritās, Pārstāvju palātas demokrātu kongresmeņiem gatavojoties sākt impīčmenta izmeklēšanu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, un saruka arī Eiropas biržu indeksi.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc Lielbritānijas Augstākās tiesas otrdienas lēmuma, ar kuru nelikumīgu tika atzīts premjerministra Borisa Džonsona lēmums apturēt parlamenta darbu. Šis lēmums samazināja bezvienošanās breksita iespējamību.

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā bija palielinājušies, bet vēlāk kritās pēc datu publicēšanas, kas liecina, ka Trampa tirdzniecības karš ar Ķīnu un tarifu celšana grauj ASV patērētāju pārliecību.

Investoru satraukumu pastiprināja arī Trampa runa ANO, kurā viņš ieņēma stingru nostāju pret Ķīnu, un ASV demokrātu kongresmeņu nodoms sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu. Par šīs izmeklēšanas oficiālu uzsākšanu paziņoja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi jau pēc tirdzniecības sesijas beigām.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem reaģējot uz vājiem globālās ekonomikas datiem un politisko neskaidrību Spānijā, kā arī gaidot centrālo banku lēmumus par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi pieauga, un indekss "Dow Jones Industrial Average" palielinājās 11.tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Eiropas galvenie biržu indeksi maz mainījās. Madrides biržas indekss kritās par 0,4% pēc svētdien notikušajām Spānijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviena no politiskajām nometnēm nav spējusi izcīnīt vairākumu.

Āzijas galvenie biržu indeksi mainījās dažādos virzienos, pastāvot bažām par vāju Ķīnas ekonomikas stāvokli. Ķīnas līderi pirmdien atzina, ka valsts ekonomika saskaras ar "jaunām grūtībām un izaicinājumiem".

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien palielinājās par 0,5% līdz 35 411,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4554,64 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 0,2% līdz 14 058,87 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem līksmojot par ASV mikroshēmu ražotāja "Nvidia" labo peļņu.

"Nvidia" akcijas cena pieauga par 16,4%, palielinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz gandrīz 2 triljoniem ASV dolāru, pēc ziņām, ka tā ceturkšņa peļņa pieaugusi līdz 12,3 mijardiem dolāru. Rekordlielo peļņu veicināja pieprasījums pēc šī uzņēmuma tehnoloģijas mākslīgā intelekta (MI) jomai.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

""Nvidia" parāda, ka MI ir šeit uz palikšanu," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Japānas biržas indekss "Nikkei 225" pieauga par 2,2%, noslēdzot tirdzniecības sesiju visu laiku augstākajā 39 098,68 punktu līmenī. Tas pārspēja rekordu, kas nebija mainīts kopš 1989.gada.

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga līdz jauniem rekordiem trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem uztverot ziņu par jaunu ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanos un Pekinai publiskojot spēcīgus ekonomikas datus.

ASV un Ķīnas amatpersonas piektdien paziņoja par daļēju tirdzniecības vienošanos. ASV prezidents Donalds Tramps atteicās no svētdien plānotās jaunu muitas tarifu ieviešanas Ķīnas precēm 160 miljardu ASV dolāru vērtībā un piekrita samazināt dažus no jau esošajiem tarifiem Ķīnas precēm, savukārt Ķīna apņēmās vairāk iepirkt ASV rūpniecības produkciju, enerģētikas preces un lauksaimniecības ražojumus.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pirmdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem, un ievērojami pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

"FTN Financial" analītiķis Kriss Lovs gan pavēstīja, ka tirgu līksmība varbūt nav pilnīgi pamatota.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās pirms uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas un pēc ievērojama cenu kāpuma pirmdien.

Volstrītas indeksi nedaudz saruka, Eiropas galvenie biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences, bet Āzijas galvenie biržu indeksi samazinājās.

ASV prezidenta Džo Baidena lēmums izstāties no cīņas par pārvēlēšanu un atbalstīt viceprezidentes Kamalas Herisas kandidatūru ir maz ietekmējis investoru noskaņojumu, atzina analītiķi.

"Politika var būt mazāk nozīmīgs dzinulis tirgiem uz atlkušo vasaru, kad demokrāti ir atgriezušies [vēlēšanu] sacensībā," atzīmēja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Herisa un Donalds Tramps "ir zināmi lielumi, tāpēc tirgus savā ziņā zina, ko gaidīt, lai kurš uzvarētu sacensībā par Balto namu," sacīja Bruksa.

Investori pievērsa uzmanību uzņēmumu peļņai, bet "Google" māteskompānijas "Alphabet" un elektromobiļu ražotāja "Tesla" peļņas rādītāji tika publiskoti ordien jau pēc Volstrītas slēgšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās un eiro vērtība pirmdien samazinājās pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Akciju cenas Volstrītā pieauga.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 drīz pēc atvēršanas kritās par 2,4%, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 1,4%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu samazinājās.

ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guva pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu jeb divreiz vairāk nekā valdošā koalīcija.

Galēji labējās partijas guva uzvaru EP vēlēšanās ne tikai Francijā, bet arī Itālijā un Austrijā. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija otrajā vietā, tomēr pārspējot kanclera Olafa Šolca Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPDS). Galēji labējiem bija labi panākumi arī Nīderlandē.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija dažādas tendences, investoriem pievēršot uzmanību trešdien plānotajai ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās parakstīšanai. Volstrītas indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties kritās.

Londonas biržas indekss palielinājās, pateicoties mārciņas vērtības kritumam, kas veicina cenu pieaugumu multinacionālo uzņēmumu akcijām, kuri gūst peļņu ASV dolāros.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Bankas politikas veidotājs Gertjans Vlīge deva mājienu par iespējamu balsojumu, kurā varētu tikt nolemts janvārī pazemināt šīs centrālās bankas galveno procentlikmi.

Lielbritānijas ekonomika novembrī saruka par 0,3%, jo gaidāmais Brexit un politiska neskaidrība veicināja rūpnieciskās ražošanas izlaides samazināšanos.

Volstrītas biržu indeksiem pieaugot, indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīs "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka, tirgiem apsverot gaidāmās procentlikmju celšanas un saspīlējumu Ukrainā.

Divi no trim galvenajiem ASV biržu indeksiem saruka pirms šonedēļ gaidāmas ASV patēriņa cenu datu publicēšanas, kas var palīdzēt noteikt to, cik agresīvi ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) vērsīsies pret inflācijas kāpumu.

Eiropas biržu indeksi pieauga, atgūstoties pēc piektdienas krituma, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

"Akcijas vēl ir zem spiediena. Akciju cenu stabilizācija īstermiņā nav gaidāma, līdz kļūs labāk zināms, kad un cik lielā mērā FRS palielinās procentlikmes," atzina "US Bank Wealth Management" analītiķe Terija Sandvena.

"Domājams, ka [akciju cenu] nestabilitāte saglabāsies, globālajiem tirgiem pielāgojoties stingrākai monetārajai politikai, kā arī ģeopolitiskajam saspīlējumam starp Krieviju un Ukrainu," atzīmēja investīciju banka "Charles Schwab".

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās neviens grupējums nav ieguvis vairākumu.

Volstrītas galvenie indeksi lielākoties pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" kāpa līdz jauniem rekordiem, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Francijā parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija, apsteidzot gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.

Šajās vēlēšanās tomēr neviena grupa nav ieguvusi absolūto vairākumu un Francijā ir sācies politiskas neskaidrības periods, kuram nav precedenta jaunāko laiku vēsturē.

Lai gan investori izjuta atvieglojumu par to, ka galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) nav ieguvusi vairākumu Francijas parlamenta apakšnamā, Parīzes, Frankfurtes un Londonas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kritumu.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

ASV biržu indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, sarūkot izredzēm uz vienošanos ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un samazinoties ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

Pirmdien kritās arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un negatīvs katalizators šai ziņā bija arī politiskā krīze Honkongā.

Analītiķi sacīja, ka jaunākā eskalācija ASV-Ķīnas tirdzniecības karā ietekmējusi investoru noskaņojumu, veicinot atbrīvošanos no riskantiem aktīviem un pievēršoties zeltam un citiem tradicionāli drošiem ieguldījumiem.

«Goldman Sachs» paziņoja, ka pagājušās nedēļas notikumi vedina uzskatīt, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības cīņa «izrādās eskalējusies par pilnīgi izvērstu konfliktu» un ka tirdzniecības vienošanās starp Pekinu un Vašingtonu vairs nav gaidāma pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.

«Goldman Sachs» prognozēja, ka zemāki kapitāla tēriņi šī tirdzniecības kara dēļ var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi par 0,1 līdz 0,2%.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz augošu politisko saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV uzņēmumu akciju cenas pieauga, bet pēcpusdienā pieaugumu nomainīja kritums un galvenie ASV biržu indeksi krasi samazinājās.

Jēlnaftas cenas turpināja pieaugt, tirgum "ļoti nervozējot" par saspīlējumu Tuvajos Austrumos, sacīja "Again Capital" analītiķis Džons Kildafs.

ASV prezidents Džo Baidens pastiprināja kritiku par Izraēlas īstenoto karadarbību Gazas joslā un sarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka turpmākais ASV atbalsts ir atkarīgs no soļiem, kas tiks sperti civiliedzīvotāju un palīdzības organizāciju darbinieku aizsardzībai Gazas joslā.

Frankfurtes un Londonas biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums.

Akciju cenas Eiropas un Āzijas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunus starptautiskās inflācijas datus, kas radītu lielāku skaidrību par procentlikmju samazināšanas perspektīvu.

ASV akciju tirgi un Londonas birža pirmdien bija slēgti, jo ASV un Lielbritānijā bija brīvdiena.

Āzijas biržās akciju cenu kāpumu veicināja ziņa, ka Ķīnas rūpniecības uzņēmumu peļņa aprīlī pieaugusi pēc martā piedzīvotā krituma.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga attiecīgi par 0,5% un 0,4%, bet Milānas biržas indekss palielinājās par 0,8%, neraugoties uz ziņu, ka Vācijas biznesa pārliecības indekss maijā saglabājies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu. Tas mazināja cerības uz Eiropas lielākās ekonomikas spēcīgu atveseļošanos.

Galveno kontinentālās Eiropas biržu indeksu kāpumu veicināja augoša pārliecība, ka Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras nākamā sanāksme paredzēta 6.jūnijā, varētu sākt procentlikmju samazināšanu. Piektdien ir gaidāma eirozonas inflācijas datu publiskošana par maija mēnesi.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, atsākoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu kāpumam un tirgiem vāji reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena izstāšanos no pārvēlēšanas kampaņas.

"Nvidia", "Broadcom" un "Texas Instruments" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% - straujāk nekā pārējie ASV biržu indeksi. Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Baidena pārsteidzošais paziņojums, ka viņš izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā, dominēja ziņu ciklā, bet analītiķi viņa izstāšanās un atbalsta viceprezidentei Kemalai Herisai ietekmi uz tirgiem raksturoja kā nelielu.

Pagājušās nedēļas beigās akciju cenas bija kritušās pēc tam, kad kompānijas visā pasaulē piedzīvoja IT darbības traucējumus.

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena pirmdien saruka par 3,5%, jo IT darbības traucējumi turpināja ietekmēt kompānijas darbu. "Delta Air Lines" pirmdien atcēla vairāk nekā 820 reisus.

Volstrītā trešdien atjaunojās akciju cenu kāpums, ko veicināja laba mazumtirgotāju peļņa, investoriem ignorējot brīdinošu ASV valsts obligāciju ienesīguma izmaiņu. Pieauga arī Eiropas biržu indeksi.

Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.