Darba ņēmēji, kurus uz laiku norīko darbā ārzemēs, būs vairāk aizsargāti, saskaņā ar trešdien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemto jauno direktīvu.
Pēc EP prasības noteikumi uzlaboti, lai mazinātu iespēju fiktīvi norīkot darbiniekus uz ārzemēm, lai apietu attiecīgās dalībvalsts prasības par nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Noteikumi arī paplašina dalībvalstu iespējas veikt inspekcijas un paredz, ka būvniecības nozarē līgumu un apakšlīgumu slēdzēji būs solidāri atbildīgi par darba likumu pārkāpumiem.
Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 474 balsīm par, 158 pret un 39 atturoties.
«Šodien pieņemtie noteikumi nodrošina līdzsvaru starp brīvību sniegt pakalpojumus un vajadzību aizsargāt norīkotos darbiniekus. Tie arī sniedz lielāku juridisko noteiktību un uzlabo norīkoto darba ņēmēju stāvokli. ES ir vairāk nekā miljons šādu darbinieku,» uzsvēra par ziņojumu atbildīgā deputāte Danuta Jazlowiecka (EPP, Polija).
«Direktīva ir solis uz norīkoto darbinieku efektīvāku aizsardzību. Tā uzlabo dalībvalstu sadarbību un risina tādas problēmas kā viltus pašnodarbinātība un pastkastīšu darba devēji,» norādīja EP Nodarbinātības komitejas priekšsēdētāja Pervenče Beres (S&D, Francija).
Noteikumi iekļauj kritērijus, kas palīdz dalībvalstīm izvērtēt, vai uzņēmums patiešām norīko darbiniekus, vai arī tas ir mēģinājums apiet darba likumdošanas prasības ar pastkastīšu uzņēmumiem, kas faktiski darbojas vienā dalībvalstī, bet reģistrēti otrā valstī, kur nodarbinātības un sociālās prasības ir zemākas.
Parlaments noteikumos definē arī viltus pašnodarbinātību — pārkāpumu, kura mērķis ir apiet noteikumus par darba apstākļiem, kas jānodrošina saskaņā ar šo direktīvu, jo attiecībā uz pašnodarbinātajiem prasības nav tik stingras.
Jaunie noteikumi paredz virkni dalībvalstu pasākumu, ko dalībvalstis var pēc izvēles papildināt. Parlaments rosina dalībvalstīm informēt Eiropas Komisiju par kontroles pasākumiem, tomēr tām nebūs jāsaņem Komisijas piekrišana, pirms tos īstenot, lai pārbaudes varētu veikt operatīvi.
Gadījumos, kad darbinieku pakalpojumus iepērk no ārpuses, līgumslēdzējam un apakšlīguma slēdzējam būs jāuzņemas solidāra atbildība, ja norīkotajiem darbiniekiem netiks samaksāts. Būvniecības sektorā šis noteikums būs obligāts, bet dalībvalstīm būs iespēja šādai prasībai pakļaut arī citas nozares.
Direktīva nodrošina uzņēmumu un norīkoto darbinieku informēšanu. Pēc EP prasības, informācija būs jāsniedz bez maksas un tai jābūt viegli pieejamai ar vienotas un oficiālas tīmekļa vietnes starpniecību, dažādās valodās, ņemot vērā uzņemošās dalībvalsts darba tirgus prasības. Vietnē būs jāziņo par nodarbinātības un sociālajiem noteikumiem, kas katrā dalībvalstī ir spēkā attiecībā uz norīkotajiem darbiniekiem, kā arī par procedūrām sūdzību iesniegšanai.
Jaunās direktīvas mērķis ir uzlabot īstenošanu 1996. gada direktīvai par darbiniekiem, ko uz neilgu laiku nosūta darbā uz citu ES dalībvalsti.
Dalībvalstis neoficiāli jau piekritušas jaunajiem noteikumiem, bet ES ministru Padomei tie vēl oficiāli jāapstiprina.