Kopš 2005. gada mēs Eiropas Komisijā esam uzsvēruši labāku regulējumu kā ekonomisko reformu stratēģijas galveno elementu. Mēs nodrošinām, lai visas jaunās Eiropas Komisijas iniciatīvas būtu pēc iespējas kvalitatīvākas, kā arī modernizējam un vienkāršojam spēkā esošo Eiropas tiesību aktu kopumu.
Mēs apzināmies, ka normatīvā vide ir vitāli svarīga uzņēmējdarbībai. Mēs esam pārliecināti, ka Eiropas noteikumi ir būtiski stiprinājuši mūsu ražošanas nozaru konkurētspēju, piemēram, radot iekšējo tirgu, kas aizstāj 27 atšķirīgas valstu sistēmas. Tomēr mēs arī uzskatām, ka vēl ir iespējami turpmāki uzlabojumi, īpaši, lai atvieglotu MVU darbību.
Pretēji nereti attēlotajai ainai, «Brisele» nenozīmē jaunu un nevajadzīgu noteikumu pastāvīgu plūsmu, kas paredzēti, lai sarežģītu dzīvi. Patiesībā, situācija ir gluži pretēja. Noteikumus ierosina, lai nākotnē gūtu labumu. Lai to nodrošinātu, Eiropas Komisijā ir izveidojusies pieeja, saskaņā ar kuru tiek apšaubīta katra jauna normatīvā priekšlikuma nepieciešamība, pirms tas tiek izvirzīts. Vienlaikus šī pieeja nodrošina, ka tad, ja priekšlikums ir nepieciešams, tas ir proporcionāls, atbilst subsidiaritātes principam, ir efektīvs un lietderīgs un nerada lieku apgrūtinājumu.
Mūsu pēdējā labāka regulējuma pakete, kas tika publicēta pagājušajā nedēļā, skaidri parāda, ka mēs šos principus ievērojam arī praksē. Mēs varam uzrādīt Eiropas uzņēmējdarbības taustāmos ieguvumus, piemēram, vienoto maksājumu zonu. Efektīvāka un konkurētspējīgāka maksājumu tirgus rezultātā jebkuri maksājumi Eiropas Savienībā būs tikpat viegli, lēti un droši veicami kā maksājumi dalībvalsts ietvaros. Jau šī iniciatīva vien ES ekonomikai radīs ietaupījumus līdz pat 28 miljardu eiro apmērā gadā.
Otrs piemērs ir jaunais elektroniskais muitas kodekss. Šī elektroniskā muitas sistēma (e-muita) radīs Eiropas elektronisko sistēmu datu apmaiņai valsts iestāžu un uzņēmumu starpā. Šādas racionalizētas muitas procedūras, izmantojot automatizētas un savstarpēji savienotas muitas sistēmas, uzlabos starptautisko tirdzniecību. Tiklīdz integrētā sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga, tai vajadzētu ietaupīt uzņēmumiem 2,5 miljardus eiro gadā.
2007. gada janvārī mēs pieteicām karu administratīvajam slogam ar rīcības plānu, kas paredz līdz 2012. gadam uzņēmumiem samazināt slogu par 25 %. Tas ir vērienīgs, taču reāli sasniedzams mērķis. Ekonomikas pētījumi liecina, ka ekonomiskais ieguvums no Eiropas un valstu vienotiem centieniem samazināt birokrātiju par 25 % varētu būt aptuveni 1,5 % apmērā no IKP (jeb 150 miljardi eiro).
Lai uzsāktu šo procesu, 2007. gada sākumā mēs ierosinājām pirmo operatīvo darbību kopumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu paredzamais ietaupījums būs 1,3 miljardi eiro. Puse no šīm darbībām, kas pieņemtas rekordlaikā, jau ir likumdošanas aktu kopumā. Piemēram, vairāk nekā 600 000 valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vairs nevajadzēs pasūtīt dārgus speciālistu ziņojumus par mazu uzņēmumu apvienošanas vai sadalīšanas nosacījumu projektiem. Vairāk nekā 300 000 kravas pārvadātājiem vairs nebūs vajadzīgi atsevišķi transporta dokumenti.
Mēs turpināsim cīņu pret birokrātiju arī 2008. gadā. Vēl 45 pasākumu priekšlikumi tiks iesniegti šogad, radot papildu konkrētus, taustāmus ieguvumus. Mēs ierosināsim vienkāršot pašreizējos noteikumus par elektropreču atkritumiem, lai ražotājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem atvieglotu vides aizsardzības pienākumu izpildi. Mēs panāksim būtiskus vienkāršojumus pašreizējā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz biocīdiem un risināsim jautājumus, kas saistīti ar sarežģītību un izmaksām. Mēs atcelsim vismaz 50 tehniskās direktīvas autoražošanas nozarē un vajadzības gadījumā aizstāsim tās ar norādēm uz ANO/EEK (Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komiteja) noteikumiem. Turklāt mēs atvieglosim statistikas ziņojumu sagatavošanu uzņēmējdarbības veicējiem (Intrastat), kas jo īpaši palīdzēs maziem un vidējiem uzņēmumiem. Visbeidzot, mēs ierosinām konsolidēt un paplašināt jomas, kurās valstu, reģionālās un vietējās iestādes var piešķirt atbalstu bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma. Šajā sakarā mēs vienkāršosim Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu par valsts atbalstu. Mēs tagad arī uzstājam, ka visiem jaunajiem, nozīmīgajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem jāizmanto ietekmes novērtējums. Novērtējums sniedz visaptverošu analīzi par jebkādu nozīmīgu ekonomisko, sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi. Mēs esam izveidojuši neatkarīgu Ietekmes novērtēšanas komisiju, lai uzraudzītu ietekmes novērtējumus un sniegtu padomus par tiem. Labāks regulējums nav vienreizējs pasākums, bet gan notiekošs process.
Līdzšinējo panākumu rezultātā Eiropas uzņēmumi un iedzīvotāji jau ir būtiski ietaupījuši. Tomēr mēs esam apņēmušies Eiropas līmenī turpināt cīņu ar birokrātiju. Mēs aicinām Eiropas Savienības dalībvalstis turpināt cīņu ar tādu pašu sparu valstu līmenī. Tādējādi mūsu ES tautsaimniecības būs spējīgas risināt problēmas, ko rada mainīgā pasaules ekonomika, un izmantot tās radītās jaunās iespējas.