Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Daugavpils pilsētas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē aizklātā balsošanā ar astoņām balsīm par domes priekšsēdētāju ievēlēts kādreizējais pilsētas mērs Rihards Eigims (LSDSP).

Savukārt par Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieci ar 8 balsīm par ievēlēta Līvija Jankovska (LSDSP). Par pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekiem ar 8 balsīm par ievēlēti Anžela Aļohno (Latgales tauta) un Grigorijs Ņemcovs (Latgales tauta).

No LPP/LC saraksta ievelēti Rita Strode, Žanna Kulakova, Ivars Šķiņčs, Viktors Butāns un Jānis Lāčplēsis.

No Saskaņas centra Daugavpils domē ievēlēti Vjačeslavs Širjakovs, Vitālijs Azarevičs un Vladimirs Nadeždins, bet no partijas Latgales tauta Grigorijs Ņemcovs un Anžela Aļohno.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Ceturtdien Daugavpils mēra amatā ar bijušā domes priekšsēdētāja Riharda Eigima pārstāvētās «Mūsu partijas» atbalstu ievēlēts savulaik no šī amata gāztais Andrejs Elksniņš (S).

Trešais domē pārstāvētais politiskais spēks - Latgales partija - jau iepriekš pauda, ka Eigims un Elksniņš izveidojuši jaunu koalīciju, taču līdz šim neviens no politiķiem neapstiprināja, ka Elksniņu varētu virzīt mēra amatam.

«Saskaņas» deputāts, kurš iepriekš aktīvi aģitējis uz ārkārtas vēlēšanām, nebija vienīgais apstiprināšanai virzītais kandidāts. Viņu amatam virzīja kolēģis Valērijs Kononovs (S), aicinot atmest nesaskaņas un vērtēt to kā «nopietnu soli un piedāvājumu».

Savukārt Latgales partijas deputāts Aivars Broks norādīja, ka, ja jau «Saskaņa» un «Mūsu partija» vienojušās vadīt domi, tad mēra amatam būtu izskatāma arī Eigima kandidatūra, taču Eigims atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, un tā balsošanai netika piedāvāta.

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

Šodien 16:55 Daugavpilī Lāčplēša ielā ar diviem šāvieniem galvā nošauts pilsētas mēra vietnieks, apstiprināja Valsts policijas pārstāve Ieva Rekšņa. Daugavpils pilsētas mēra vietnieks ir Grigorijs Ņemcovs.

Pašlaik notikuma vietā strādā operatīvā grupa, policija vāc pierādījumus un meklē aculieciniekus.

Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis (LPP/LC) aģentūrai BNS norādīja, ka šādas ziņas oficiāli līdz šim nav saņēmis. "Nekādu citu iespējamo pamatojumu es tur neredzu, kā tikai politisku," sacīja pilsētas mērs, runājot par slepkavību. Viņš paskaidroja, ka, viņaprāt, tie varētu būt centieni nomainīt politiskos svaru kausus.

«Daugavpilī ir diezgan liels šoks, ziņa ātri izplatās,» DB pastāstīja LPP/LC Saeimas deputāts, daugavpilietis Jānis Dukšinskis, kurš šobrīd atrodas Daugavpilī netālu no notikuma vietas.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Bijušais Daugavpils mērs, tagadējais Saeimas deputāts Rihards Eigims savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis vairāk nekā 630 tūkstošus latu vērtu aizdevumu. Db.lv viņš skaidroja, ka tas ir par latu pārpirkts parāds no uzņēmuma SIA Aleksandra nams.

Deklarēto aizdevumu viņš pārņēmis no uzņēmuma SIA Aleksandra nams, proti, slēgti četri vai pieci parāda cesijas līgumi. Vairāk nekā pusmiljonu latu vērto aizdevumu R. Eigims esot nopircis par vienu latu. Šī iemesla dēļ darījums nav norādīts arī ienākuma deklarācijā, un tā slēgšanai viņam nav bijuši nepieciešami ievērojami uzkrājumi.

Deputāts nevarēja atminēties līgumu detaļas, tomēr no viņa sacītā varēja noprast, ka parādnieki ir tagadējie vai kādreizējie SIA Aleksandra nams īpašnieki, tomēr R. Eigims nevarēja precizēt – kuri.

SIA Aleksandra nami nodarbojas ar viesnīcu un izmitināšanas pakalpojumiem, liecina Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamā informācija. Uzņēmums atrodas Daugavpilī, un tā lielākie kapitāldaļu īpašnieki ir Jeļena Eigima un divi Māršalu Salu republikā reģistrēti uzņēmumi – Faye Hill Corp un Shyer Ltd.

Lai cik ironiski tas neskanētu, lielākais parādnieks Saeimas deputātu vidū ir Imants Parādnieks, kura parādsaistības lēšamas nedaudz vairāk nekā 600 tūkstošu latu apjomā. Tikmēr lielākais Saeimas aizdevējs ir Rihards Eigims, kurš aizdevis vairāk nekā 700 tūkstošus latu, šodien vēsta žurnāls Lietišķā Diena.

I. Parādnieks, neskatoties uz savām apjomīgajām parādsaistībām, ir arī Saeimas otrs lielākais aizdevējs, proti, deputāts aizdevis kopumā 493 tūkstošus latu. Trešais Saeimas deputāts ar lielākajiem aizdevumiem ir Jeļena Lazareva, kura aizdevusi kopumā teju 263 tūkstošus latu.

Saeimas trīs lielāko parādnieku vidū bez I. Parādnieka ir Elīna Siliņa ar 368 tūkst. latu lielām parādsaistībām un Valdis Liepiņš, kurš ir parādā 285 tūkstošus latu.

Saeimas deputāts ar vislielākajiem uzkrājumiem - 488 tūkstošu latu apmērā - ir Arvils Ašeradens, kuram seko Elīna Siliņa (470 tūkst. latu) un Jānis Klaužs, kurš uzkrājis 185 tūkstošus latu.

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Tikai dažas stundas pēc Daugavpils mēra Riharda Eigima atbrīvošanas no mēra amata tiks sasaukta ārkārtas sēde, kurā lems par jaunā mēra iecelšanu.

Sēde sasaukta 1. septembrī plkst. 18.30.

Jau vēstīts, ka ar astoņām balsīm par un septiņām pret nesen ievēlētais Daugavpils mērs Rihards Eigims (LSDSP) atbrīvots no amata. Tā kā vēlēšanas bija aizklātas, nav zināms, kurš no pozīcijas deputātiem pārgājis līdzšinējās opozīcijas pusē. Opozīcijas dusmas R.Eigims izpelnījās ar plānotajiem budžeta grozījumiem, kā arī ar ļoti strauju kadru nomaiņu domes struktūrvienībās.

Neoficiāli izskanējis, ka mēra amatā aktīvi tiek virzīts Daugavpils domes deputāts Jānis Lāčplēsis (LPP/LC).

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. «Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram,» norāda Straujuma.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Pašlaik Daugavpilī norit futbola stadiona Esplanādē rekonstrukcijas 1. kārta. Latvijas Futbola federācija piedāvā pilsētā šajā vietā būvēt pilnīgi jaunu stadionu ar 5000 skatītāju vietām, lai varētu uzņemt sieviešu un jauniešu futbola izlases.

Šādu piedāvājumu tikšanās laikā ar Daugavpils Domes priekšsēdētāja 1. vietnieku Rihardu Eigimu izteicis Latvijas Futbola federācijas Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuka.

Vēl viens piedāvājums ir iespēja izmantot Daugavpils sporta bāzes, piemēram, bāzi Dzintariņš ārvalstu komandu treniņnometnēm. «Īpaši tas varētu ieinteresēt kaimiņvalstis, kuru komandām Rīga, Liepāja vai Ventspils ir tālu. Tikšanās laikā pārrunāja arī iespēju Daugavpilī uzbūvēt segto futbola manēžu,» norāda Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Šim projektam Latvijas Futbola federācija arī sola finansiālo atbalstu. R. Eigims un V. Žuks ir vienisprātis, ka Daugavpils futbola komandai jāsāk domāt par dalību futbola virslīgā.

Daugavpils domes vadība uzskata, ka 24. septembrī notikusī ārkārtas domes sēde, kuras laikā no amata atcēla pilsētas mēru Rihardu Eigimu, bijusi nelikumīga.

Esošā Domes vadība darbojas Latvijas likumdošanas ietvaros, to apliecinājuši Latvijas vadošie juristi. Domes priekšsēdētāja 1. vietniece Līvija Jankovska uzsvēra, ka esošās Daugavpils pilsētas domes darbība ir likumīga, norādīts paziņojumā Daugavpils domes mājas lapā.

Kas attiecas uz opozīcijas deputātu iesniegumu par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu, tad domes priekšsēdētājs R. Eigims rīkojies likumā noteiktā kārtībā. 24. septembrī R. Eigims ir izsludinājis ārkārtas sēdi, kas nozīmēta uz 7. oktobri plkst. 18.00, tas ir, 2 nedēļu laikā, kā noteikts likumā par pašvaldībām.

Kā paskaidroja L. Jankovska, šobrīd dažādas institūcijas izvērtē mēra vietnieka Grigorija Ņemcova rīcību, sasaucot ārkārtas sēdi. «Jautājums ir par to, kā domes priekšsēdētājam pakļauts darbinieks, kuram bez tam ir darba nespējas lapa, var izdot rīkojumu, nesaskaņojot to ar vadību, un vai Ņemcova kungs, kurš uz laiku slimības dēļ nepilda vicemēra pienākumus, var izdot jebkādu rīkojumu. Bez tam, kā skaidroja domes vadība, mēram G. Ņemcovs ir iesniedzis rīkojumu par domes ārkārtas sēdes sasaukšanu bez reģistrācijas numura, kas apliecina, ka dokumentam nav likuma spēka. Šobrīd tiek izvērtēta arī pašas domes ārkārtas sēdes gaitas atbilstība likumdošanai,» teikts paziņojumā.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju kļuvis vicemērs Vilnis Ķirsis (JV).

Par Ķirsi deputāti nebalsoja jo saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto atzinumu, Rīgā ir ievēlēti trīs domes priekšsēdētāja vietnieki, kuriem esot tiesības savstarpēji vienoties, kurš pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus.

Savukārt vicemēra Linda Ozola ("Kods Rīgai") atsauca savu priekšlikumu par Ķirša iecelšanu par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

VARAM skaidro, ka Pašvaldību likums noteic, ka, ja domes priekšsēdētājs ir atlaists, atbrīvots, atstādināts vai atkāpies no amata pienākumu pildīšanas vai citu iemeslu dēļ vairs nespēj pildīt priekšsēdētāja pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks pilda domes priekšsēdētāja pienākumus.

Jau vairākus gadus var vērot tendenci, ka valsts amatpersonām ir lielas parādsaistības, tomēr šogad pieaugušas gan tās, gan izsniegto aizdevumu apmērs, liecina laikraksta Dienas bizness veiktā amatpersonu deklarāciju izpēte.

Lielas parādsaistības ir, piemēram, deputātam Valērijam Kravcovam – gandrīz 300 tūkstoši eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 410 tūkstošus latu, tāpat deputātam Imantam Parādniekam parādi pārsniedz 870 tūkstošus eiro, bet aizdevis viņš ir vairāk nekā 420 tūkst.latu. Arī ministri nodarbojušies ar aizdošanu un aizņemšanos - izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam parāds ir vairāk nekā 93 tūkst.Ls, bet Artim Kamparam vairāk nekā 195 tūkstoši eiro. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis izsniedzis aizdevumus 178,8 tūkstošu eiro apmērā, bet tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs – dažādās valūtās vairāk nekā miljonu eiro.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Arī šodien partiju sarunas ievilkās daudzu stundu garumā. Šopēcpusdien sarunas sāka ZRP un Vienotība, pēc tam pieaicinot arī nacionālo apvienību. Pēc pāris stundu ilgušām trīspušu sarunām tika izsludināts pārtraukums, lai nacionālā apvienība par piedāvājumu apspriestos ārkārtas valdes sēdē.