Šā gada janvārī Aktsiaselts Eesti Krediidipank jauno īpašnieku padome, ņemot vērā bankas jauno stratēģiju, pieņēma lēmumu slēgt Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāli un pievērsties turpmākai bankas pakalpojumu sniegšanai vienīgi Igaunijas tirgū.

Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāle darbosies līdz šī gada 15.jūnijam, tomēr no šī gada 31.marta Latvijas filiāle vairs nepiesaistīs jaunus klientus un nepieņems jaunus noguldījumus. Visiem esošajiem Latvijas filiāles klientiem tiks veikta esošo noguldījumu un norēķinu kontos esošo naudas līdzekļu atmaksa. Izmaiņas neskars Aktsiaselts Eesti Krediidipank Igaunijas klientus.

Atbilstoši Aktsiaselts Eesti Krediidipank Latvijas filiāles vadītaja Artūra Toma teiktajam, Latvijas filiāle apkalpo aptuveni 1200 klientu un viņiem līdz šī gada maija beigām būs iespēja novirzīt savu naudas plūsmu uz citām kredītiestādēm.

Krievijas finanšu grupā VTB ietilpstošais uzņēmums BM-Bank janvārī sev piederošos 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju pārdevis par 0,8 miljardiem rubļu (13 miljoniem eiro), liecina grupas finanšu pārskats.

Banka paziņojusi, ka darījuma rezultātā tai radušies 0,1 miljarda rubļu zaudējumi.

VTB daļa Igaunijas bankā pārdota ar grupu nesaistītam investoram.

Eesti Krediidipank VTB īpašumā nonāca, kad grupa pārņēma Bank Moskvi (tagad BM-Bank). 2016.gada jūnijā BM-Bank direktoru padome izskatīja jautājumu par dalības Eesti Krediidipank izbeigšanu. VTB piederēja 59,7% Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju. Pērn novembrī banka informēja, ka iesaistījusies sarunās par sev piederošo akciju pārdošanu.

2015.gadā BM-Bank pārskatā norādīja, ka, neskatoties uz to, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi Eesti Krediidipank akciju, Igaunijas bankā tai nav kontroles. Krievijas banka iesaistījās tiesvedībās ar citiem Eesti Krediidipank akcionāriem, kā rezultātā tiesa atņēma VTB pārstāvjiem tiesības Eesti Krediidipank padomē.

Krievijas finanšu grupa VTB gatavojas pārdot sev piederošo Igaunijas bankas Eesti Krediidipank akciju vairākumu, liecina VTB pirmdien publiskotais finanšu pārskats.

2016.gada septembrī VTB savas investīcijas Eesti Krediidipank no investīcijām partneros pārkvalificēja uz aktīviem, kas tiek turēti pārdošanai, un uzskata, ka pārdošana ir ļoti iespējama, liecina pārskatā sniegtā informācija.

Tajā nav norādīts, vai ir parakstīta kāda nodomu vēstule par "Eesti Krediidipank" pārdošanu.

VTB preses dienestā aģentūrai BNS apstiprināja, ka Krievijas finanšu grupa ir iesaistījusies sarunās par sev piederošo 59,7%

Eesti Krediidipank akciju pārdošanu, tomēr pagaidām neviena vienošanās nav noslēgta.

VTB apstiprina, ka notiek sarunas, lai pārdotu Eesti Krediidipank vairākuma akcijas, informēja finanšu grupas pārstāvis.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank sākusi procesu, lai pārņemtu zemesgabalu, uz kura atradās 2013.gadā Rīgā sabrukušais lielveikals Maxima, kā arī tam līdzās esošā daudzstāvu māju.

Banka īpašumu pārņems kā aizdevuma nodrošinājumu, un nākotnē plāno to pārdot.

«Kad Krediidipank kļūs par nekustamā īpašuma īpašnieci, visticamāk, mēs to pārdosim, tiklīdz būs tāda iespēja, jo Krediidipank nav ieinteresēta nekustamajā īpašumā Latvijā,» sacīja Eesti Krediidipank mārketinga vadītāja Tīna Tali.

Tā kā Eesti Krediidipank bija šī īpašuma ķīlas turētājs, izsolē iegūtie līdzekļi pārskaitīti bankai.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota SIA Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māja, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20. Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Igaunijas banka «Coop Pank» svītrota no ASV sankcijām pakļauto uzņēmumu saraksta, paziņojusi ASV Finanšu ministrija.

«Coop Pank», kuras nosaukums tolaik bija «Eesti Krediidipank», 2016.gadā tika iekļauta to uzņēmumu sarakstā, pret kuriem noteiktas ASV sankcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tolaik bankas akciju kontrolpakete piederēja Krievijas bankai «BM Bank», pret kuru savukārt tika noteiktas Savienoto Valstu sankcijas, jo tā pieder sankcijām pakļautajai bankai VTB, kuras akciju kontrolpakete pieder Krievijas valstij.

2017.gada janvārī «BM Bank» piederošos 59,7% «Eesti Krediidipank» akciju iegādājās Igaunijas mazumtirdzniecības grupa «Coop Eesti». 2017.gada septembrī «Eesti Krediidipank» tika pārdēvēta par «Coop Pank».

«Eesti Krediidipank» 1992.gadā nodibināja bijušais Igaunijas centrālās bankas prezidents Reins Otsasons un vietējie uzņēmēji.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Izsoli rīkoja zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs un tās sākumcena bija 3,2 miljoni eiro. Izsole notika no 23.maija līdz 22.jūnijam.

Izsole tika rīkota par labu Igaunijas Eesti Krediidipank. Homburg Zolitūde pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni.

Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Rīgas dome un igauņu uzņēmums SIA «Prana property» izbeigs kopīpašuma tiesības īpašumam Zolitūdē, Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», šodien lēma Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja.

Līdz ar komitejas lēmumu, abas puses turpmāk būs atbildīgas par savu īpašuma daļu un turpmākās apbūves ieceres jāsaskaņo nebūs. Nams Priedaines ielā 20 sastāv no zemesgabala 10 065 kvadrātmetru platībā un nepabeigtas dzīvojamās mājas. Rīgas pašvaldībai piederēs 5782 kvadrātmetri un pazemes autostāvvietas daļa, bet «Prana property» - 4494 kvadrātmetri, kur atrodas dzīvojamā ēka un pazemes autostāvvieta.

Pēc īpašuma sadales, «Prana property» savā īpašumā apņemas nodrošināt virszemes daļas, kas ir brīva no apbūves, labiekārtošanu un jaunizveidotā zemesgabala fizisku nošķiršanu. Savukārt dome par saviem līdzekļiem nodrošinās pazemes autostāvvietas daļas nojaukšanu, lai izveidotu pilnvērtīgu piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un ierīkotu skvēru.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Pasaulē lielākās interneta autortiesību pirātisma vietnes Kickass Torrents (KAT) ieņēmumi plūduši arī caur Latvijas bankām, liecina ASV izmeklētāju dokumenti.

Kā vēsta portāls rus.lsm.lv, KAT sāka darbību 2008.gadā un pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām nelegālo failu apmaiņas vietnēm, kur, neievērojot autortiesības, pieejama mūzika, filmas, televīzijas raidījumi, grāmatas elektroniskā formātā un cits saturs. KAT ik mēnesi apmeklē vairāk nekā 50 miljoni cilvēku, apsteidzot Pirate Bay un līdzīgas vietnes.

KAT lielākos ieņēmumus guvis no reklāmas, un pēdējā gada laikā pirātiskās vietnes ieņēmumi sasnieguši 22,3 miljonus dolāru. Kā apgalvo ASV izmeklētāji, laikā no pagājušā gada augusta līdz šā gada martam caur kontiem Latvijā pārskaitīti vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Izmeklētāji KAT finanšu mehānismu sāka pētīt pagājušā gada rudenī, bet novembrī lietā parādījās pēdas, kas veda uz Latviju.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi budžetu 2017. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.- 2017. gadam, ievērojot gan FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, gan turpinot stiprināt tās FKTK funkcijas, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanu un uzraudzības efektivitātes palielināšanu.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 10.639 milj. eiro apmērā no tirgus dalībnieku maksājumiem un izdevumi 10.899 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamā gada FKTK budžeta izdevumu pieaugums ir 7% apmērā.

Turpinot attīstīties FKTK līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas procesos, vienlaikus nemazinoties FKTK tiešajiem finanšu sektora uzraudzības uzdevumiem, ir jāturpina stiprināt FKTK personāla kapacitāte – pieņemot darbiniekus jaunu funkciju izpildes nodrošināšanai un veicinot esošo FKTK vadošo speciālistu motivāciju, pakāpeniski tuvinot darbinieku atalgojuma līmeni uzraugāmā finanšu sektora darbinieku vidējam atalgojumam.

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.