Finanšu tirgus dalībnieku oma pēdējo gadu laikā lielā mērā atkarīga no centrālo baņķieru teiktā un darītā. Jau ilgi ierasts, ka pie jebkurām nosacīti palielākām nedienām, lai neriskētu ar situācijas eskalāciju, palīgā steigs ietekmīgākās centrālās bankas – kaut vai koriģējot savu retoriku. Tādējādi pastāv pieņēmums, ka tās visai veiksmīgi pēdējo gadu laikā finanšu tirgos dažādiem aktīviem noteikušas cenu grīdu.
Šonedēļ kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). No vecā kontinenta galvenajiem baņķieriem tika gaidīta atbilde uz vecā kontinenta tautsaimniecības bremzēšanās izaicinājumiem. Tas šoreiz visai izšķirīgi tika arī izdarīts.
Papildu nauda un likmes
Raksti par tēmu
Savā marta sanāksmē ECB koriģēja savu retoriku par sagaidāmo eiro procentlikmju līmeni. Iestādes vadība atklāja, ka eiro likmes neplāno kustināt vismaz līdz šā gada beigām. Pirms tam ECB teicās, ka likmes pašreizējā līmenī būs vismaz līdz šā gada vasaras beigām. Tādējādi eiro refinansēšanas likme pie nulles atzīmes, visticamāk, paliks ilgāk, un tā tas droši vien būs arī ar reģiona depozītu likmi komercbankām (tā ir negatīva pie -0,4% atzīmes). Tāpat ECB atklāja, ka tiks izsludināta jauna ilgtermiņa refinansēšanas programmas kārta reģiona bankām (tā būs trešā šāda kārta).
Šobrīd kļuvis jau pilnībā skaidrs tas, ka ECB šefs Mario Dragi, stūrējot šo iestādi visus pilnus astoņus gadus (viņam termiņš ECB vadītāja amatā beidzas rudenī), ne reizi tā arī nebūs izlēmis par eiro procentu likmju palielināšanu. Tas vien pasaka daudz par to, cik netipiskos laikos dzīvojam.
Visu rakstu lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
