Milzīga uzmanība tiks pievērsta tam, kādus vārdus eirozonas tautsaimniecības aktuālajam stāvoklim veltīs ECB vadītājs Mario Dragi. Skaidrs ir tas, kas Eiropas galvenie baņķieri vēl nevar atļauties dot mājienus par kādu ekonomikas balstīšanas pasākumu izbeigšanu, kā to, piemēram, dara Federālo rezervju sistēma otrpus Atlantijas okeānam.
Pagaidām analītiķi norāda, ka par stimulēšanas izbeigšanu Eiropā, visticamāk, netiks runāts vēl ilgi – drīzāk tiks spriests par papildu pasākumiem, kas nepieciešami ekonomikas stutēšanai. Kopumā eirozonas tautsaimniecības kuģa korpuss ir novājināts, un tas tik pa laikam turpina uzskriet virsū dažādiem zemūdens akmeņiem. Akmeņi ir daudz un nebūt mazi, bet kuģojamie ūdeņi ir sekli, kas ir dēļ reģiona ļoti zemās tautsaimniecības izaugsmes, bezdarba, parādu un citām problēmām. Jau šobrīd parādu krīzes nomocītā Portugāle potenciāli dodas pilnvērtīgas politiskās krīzes virzienā. Tāpat par savu esamību atgādinājusi Grieķija, kurai nepieciešama nākamā starptautiskā aizdevuma daļa, bet noteikumus šīs daļas saņemšanai valsts diemžēl jau tradicionāli izpildīt īsti nespēj (ekonomika sarūk pārāk strauji, kas grūtāku padara, piemēram, budžeta deficīta samazināšanu).
Tiek lēsts, ka eiro bāzes procentlikme pie 0,5% atzīmes paliks vismaz līdz nākamā gada beigām.
Sagaidot ikmēneša ECB sanāksmi, arī Latvijas kredītņēmēju vidū populāro starpbanku likmju Euribor vērtība ir stabila. Piemēram, trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība šo ceturtdien atradās pie 0,222% atzīmes. Likmes vērtība gan pēdējā mēneša laikā nedaudz pieaugusi (pirms mēneša trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība atradās pie 0,2% atzīmes), lai gan pašreizējie līmeņi joprojām uzskatāmi par ļoti zemiem, bet kāpums – par lēzenu. Savukārt sešu un 12 mēnešu termiņa Euribor likmju vērtība šo otrdien atradās attiecīgi pie 0,342% un 0,534% atzīmēm. M. Dragi jau vairakkārt norādījis, ka Euribor starpbanku likmju kāpums šobrīd prognozēts netiek.