Bankas

ECB lūdz izvērtēt Latvijas rīcību liegt Rimšēvičam ieņemt LB prezidenta amatu

LETA,06.04.2018

Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ieņemt šo amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.

ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu «pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus,» aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.

ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas attiecībā uz šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.

Jau ziņots, ka arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.

Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.

Kā skaidroja Vārpiņš, Nacionālo centrālo banku vadītājiem ES un arī Latvijas tiesību līmenī ir nostiprinātas amata neatkarības garantijas. Tās izpaužas tādā veidā, ka nacionālo centrālo banku vadītājus no amata var atcelt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu. ES un arī Latvijas tiesības neparedz Latvijas Bankas vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa ņemšanu no Trasta komercbankas vadības un akcionāriem

Dienas Bizness,25.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga.

Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda, liecina ECT spriedums.

Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu.

ECT atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB,27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu ministre: Rimšēviča aizturēšana ietekmēs Latvijas kredītreitingu

Rūta Lapiņa,18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana atstās ietekmi uz valsts kredītreitingu, svētdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Ministre to sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu - vai pēdējo dienu informācija saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu neatstās ietekmi uz valsts kredītreitingu. Viņa atklāja, ka ir pārdomāta arī valsts aizņemšanās stratēģija, bet vienlaikus nevēlējās atbildēt uz jautājumu – vai valsts ir plānojusi aizņemties.

Jau vēstīts, ka ministres ieskatā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku. Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Tāpat vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Filma Baņķieris ir stāsts par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, sākot no viņa iecelšanas amatā, beidzot ar brīdi, kad viņu apcietināja.

Ansis Pūpols filmas līdzautors: «Nebija viegli saprast, kādēļ inteliģentam, cienījamu mediju apjūsmotam bankas vadītājam ar 17 000 eiro mēnešalgu pietrūka naudas. Filma ir manis paša apziņas ceļš, lai noskaidrotu, kā tas bija iespējams.»

Medijiem sniegtā informācija liecina, ka 2013.gadā KNAB, noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.

Latvijas Bankas prezidenta aizturēšana un atzīšana par aizdomās turēto bija pārsteigums gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Filma atklāj baņķiera līdzgaitnieku liecības par viņa darbības un amata šķautnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru