Jāpiebilst, ka pēdējā laikā ievērojami pieaugušas spekulācijas, ka ECB savā maija sanākamā par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,5% samazinās eiro bāzes procentlikmi. Tiesa gan, daudzi tirgus dalībnieki pauž pārliecību, ka vēl zemākām likmēm faktiski nebūs nekāda ietekme uz reālo ekonomiku.
«Monetārā reģiona ekonomika 2012. gadā saruka par 0,6%, bet iepriekšējais kritums 2009. gadā bija 4,4% apmērā. Tomēr, pēc dažiem rādītājiem, piemēram, bezdarba līmeņa, situācija šobrīd, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pat pasliktinājusies. Likmju samazināšana recesijas laikā ir diezgan standartizēts centrālo banku solis, lai stimulētu ekonomiskos procesus. Bet kā pārmetums ECB var būt fakts, ka pēc likmju samazināšanas finanšu krīzes laikā no 2008. līdz 2009. gadam no 4,75% līdz 1%, tā to atkal palielināja 2011. gadā līdz 1,5%. Tas liecina par to, ka pietiekami labi netika novērtēts pagājušās krīzes dziļums,» piebilst ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Papildu ECB pasākumi, visticamāk, nozīmē zemu starpbanku likmju Euribor likmju ēras turpināšanos. Trīs mēnešu terminā Euribor likmes vērtība šo otrdien atradās pie 0,207% atzīmes. Savukārt sešu mēnešu un gada termiņa Euribor atradās attiecīgi pie 0,315% un 0,51% atzīmēm.