Lai radītu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, Latvijai nepieciešams arī īstenot ekonomisko politiku, kas vērsta uz vispārējas makroekonomiskās stabilitātes, t.sk. ilgtspējīgas cenu stabilitātes nodrošināšanu, norādīts Eiropas Centrālās Bankas (ECB) Konverģences maija ziņojumā.Tā kā ar pašreizējo valūtas piesaistes monetāro politiku pietiekamas elastības iespējas ir nelielas, ļoti svarīgi, lai pārējās politikas jomas nodrošinātu tautsaimniecību ar līdzekļiem, lai tā varētu novērst valstij raksturīgos šokus un izvairītos no makroekonomiskās nelīdzsvarotības atkārtošanās. Proti, Latvijai ir būtiski atjaunot stabilu fiskālo pozīciju, kas noturētu valūtas kursa piesaistes uzticamību, kā arī atjaunot fiskālās pozīcijas, minēts ziņojumā.Tiesa, ECB no vienas puses atzīst, ka ir grūti novērtēt šā izlīdzināšanās procesa radītās inflācijas ietekmes precīzo apjomu, bet no otras puses lēš, ka atsākoties produkcijas izlaides pieaugumam un pastāvot fiksētam valūtas kursa režīmam, reālā valūtas kursa kāpuma tendence, iespējams, izpaudīsies kā augstāka inflācija.«Lai gan Latvijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija pašlaik ir zemāka par atsauces vērtību, jāsecina, ka valda nopietnas bažas par Latvijas inflācijas konverģences ilgtspēju – galvenokārt īslaicīgu faktoru, t.sk. nozīmīgo ekonomisko korekciju, dēļ,» tā ECB.Atsauces periodā (2009. gada aprīlis–2010. gada marts) Latvijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija bija 0,1%, t.i., ievērojami zemāka par cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību (1 %).Vērojot jaunākās norises, SPCI inflācijas gada kāpuma temps 2009. gada pēdējā ceturksnī kļuva negatīvs, bet 2010. gada martā tas bija mīnus 4 %, kas saistīts ar  iekšzemes tēriņu spēcīgu sarukumu, tāpat inflācijas ievērojamais kritums pērn atspoguļo arī pārtikas un enerģijas cenu sarukumu.Jaunākās pieejamās nozīmīgāko starptautisko institūciju inflācijas prognozes liecina, ka 2010. gadā Latvijā inflācija būs no –3,7% līdz –2,8%, bet 2011. gadā – no –2,5% līdz –0,7%. ECB norāda, ka inflācijas prognožu augšupvērstos riskus veido iespējamais netiešo nodokļu un pasaules preču cenu kāpums. Lejupvērstie riski veidojas, ja iekšzemes cenu spiediena samazināšanās varētu būt lielāka vai notikt ilgākā periodā, nekā patlaban paredzēts, ekonomiskajai aktivitātei atsākoties gausāk vai vēlāk, nekā pašlaik gaidīts.