Viņš norāda, ka it īpaši cerības rada paziņojums par iepirkuma apjoma ierobežojuma neesamību, tomēr, lai spriestu par jauno ECB soļu pozitīvo ietekmi, vēl ir jāsagaida ECB jaunās programmas pilnīgs skaidrojums un tas, vai šī programma būs realizējama.
Ceturtdien ECB pasludināja jaunu programmu ar nosaukumu MOT (Monetary Outright Transactions), kuras ietvaros centrālā banka iepirks eirozonas valstu obligācijas, lai kontrolētu likme tirgū. Programma galvenokārt tiks virzīta īso vērtspapīru iepirkšanai ar atmaksas termiņu līdz trīs gadiem, turklāt nav noteikts iepirkuma apjoma ierobežojums.
«Tomēr tas nav lēmums paplašināt esošo SMP (Securities Market Programme) programmu, kuras ietvaros ECB jau ir iepircis problēmvalstu obligācijas par 220 miljardiem eiro. Tas ir maz, salīdzinot ar Amerikas, Japānas un Lielbritānijas centrālo banku apjomiem,» norāda ABLV bankas galvenais analītiķis L. Aļšanskis.
Raksti par tēmu
ECB vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka visa nauda, kura tiks izlaista šīs programmas ietvaros, tiks sterilizēta, tomēr viņš nepaskaidroja, kādā veidā tas tiks īstenots. Konkrētu valsts vērtspapīru iepirkšanai tiks piemēro nosacījumi, kurus valstij būs jāizpilda - pretējā gadījumā programma var tikt pārtraukta jebkurā brīdī. Visas programmas detaļas tiks definētas vēlāk.
«Pirmā reakcija uz šiem lēmumiem problēmvalstu obligāciju tirgos bija ļoti pozitīva, un pusstundas laikā Spānijas, Itālijas un Portugāles obligāciju cenas pieauga par 1,5% līdz 2,5%. Tai pat laikā eiro uzrādīja nelielu samazinājumu pret dolāru,» norāda L. Aļšanskis.
Neņemot vērā daudzu analītiķu un finanšu tirgus dalībnieku gaidīto, ECB nolēma nesamazināt galveno finansēšanas likmi, kura šobrīd ir 0,75% apmērā, skaidro L. Aļšanskis. Tāpat neapstiprinājās cerības par depozīta likmes samazināšanu līdz negatīvam līmenim: -0,25%. Analītiķis uzsver, ka tas ir ārkārtīgi rets pasākums, kurš paredzēts komercbanku stimulēšanai izvest līdzekļus no centrālās bankas un izvietot tos aktīvos, tai skaitā arī kredītos.