Kopumā 2012. gadā ECB izdevies nopelnīt 998 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 37% apmērā. Lielāko daļu peļņas (555 miljonus eiro) nodrošinājusi Grieķija ar procentu maksājumiem par izsniegto aizdevumu maksātnespējas atvairīšanai.
ECB arī atklājusi, ka tās rīcībā ir ES valstu valdību parādzīmes 218 miljardu eiro vērtībā, kuras tā iegādājusies kopš 2010. gada, kad tika uzsākta eirozonas parādu krīzes skarto valstu parādu apkalpošanas samazināšanas programma. Lielākā daļa šo parādzīmju ir Itālijas, Grieķijas un Spānijas valdības izdotas.
Pusi (575 miljonus eiro) no pamatīgās peļņas ECB izdalījusi eirozonas centrālajām bankām. Peļņa, kas iegūta no Grieķijas parādzīmēm, saskaņā ar novembrī panākto vienošanos, tiks pārskaitīta Atēnām. Finanšu rezultātu publicēšana ir viens no ECB soļiem, lai palielinātu savas darbības caurskatāmību, vēsta Financial Times.
Raksti par tēmu
Neskatoties uz ievērojamo peļņu, radušās šaubas par ECB apjomīgo celtniecības projektu – jauno centrālās bankas mītnes ēku. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, 45 stāvus augstā debesskrāpja būvniecības izmaksas sasniegs vairāk nekā vienu miljardu eiro, kas ir par 200 miljoniem vairāk nekā sākotnējā cena.
ECB izmaksu pieaugumu skaidro ar būvmateriālu cenu un būvniecības darbu sadārdzināšanos, kā arī ar neparedzētām problēmām gan konkursa organizēšanas laikā, gan arī būvdarbu vietā.
Paredzēts, ka ēka tiks pabeigta nākamā gada janvārī un ECB varēs pārcelties uz jaunām telpām.