Pagājušajā nedēļā vairāki ECB pārstāvji ir atsaukušies uz ekonomikas izlaides starpību (starpība starp reālo IKP un to ekonomikas potenciālo IKP, ja viss darbotos uz pilnu jaudu), norādot, kādēļ eirozonai vēl kādu laiku pēc ekonomikas un inflācijas straujākas izaugsmes būs jātur zemas procentu likmes. Rādītājs, kas apzīmē rezerves ekonomikas kapacitāti, visdrīzāk, tiks iekļauts arī šīsdienas ECB konferences dienaskārtībā.
M. Dragi mēģina pārliecināt investorus, ka viņš izvairīsies no iepriekšējā ECB vadītāja Žana Kloda Trišē kļūdas, kurš paaugstināja aizņemšanās izmaksas 2011. gadā un neatgriezeniski pastiprināja valstu parāda krīzi. Tajā pašā laikā viņš mēģina izvairīties noteikt pārāk maz rādītāju, kuri tiks ņemti vērā, lai likmes paaugstinātu. Iepriekš šādu kļūdu pieļāva, piemēram, Anglijas Bankas, nosakot bezdarba līmeni.
Raksti par tēmu
Patlaban gan nav standarta metodes, kā mērīt kapacitātes starpību.
Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka eirozonas IKP jau sesto gadu būs zem sava potenciāla, bet iztrūkums līdz 2018. gadam pakāpeniski samazināsies līdz 0,4%, salīdzinot ar 2,5% šogad.
Tāpat kā Anglijas Banka un ASV Federālo Rezervju sistēma, ECB meklē veidus, kā nodrošināt, ka vārā ekonomikas atveseļošanās izvairās no pārmērīgas gaidu ietekmes par stingrāku monetāro politiku, kas veicinās tirgus likmju palielināšanos.
