“Es nesaskatu, ka tuvāko gadu laikā likmes būs ievērojami citādākas nekā šobrīd,” viņš sacījis.
Nākotnē gan likmes var atkal pieaugt, bet šobrīd tās tiek turētas vēsturiski zemā līmenī, ņemot vērā lielo uzkrājumu līmeni un zemo inflāciju eirozonā.
Tāpat viņš brīdinājis par aizvien pastāvošo risku saistībā ar Brexit, kas var samazināt Nīderlandes ekonomikas izaugsmi par 0,5%.
ECB pirmo reizi negatīvas likmes nolēma ieviest 2014.gadā, lai veicinātu inflāciju un ekonomikas aktivitāti pēc reģionā pārciestās parādu krīzes.
Raksti par tēmu
Bankas aizvien biežāk sūdzas par negatīvo likmju ietekmi uz to ieņēmumiem, un kredītiestādēm kļūst grūtāk gūt peļņu no aizdevumiem.
Tiesa gan, ECB aizstāv savu pozīciju, un tās vadītāja Kristīne Lagarda uzsvērusi, ka esošās monetārās politikas rezultātā eirozonā radīti vairāki miljoni jaunu darba vietu, kas ir spēcīgs arguments tam, kādēļ monetārajai politikai jābūt tādai, kāda tā ir. Tomēr viņa arī uzsvērusi, ka ECB analizēs visu tās instrumentu ietekmi un sekas.
23.janvāra sanāksmē ECB nolēma nemainīt galvenās procentu likmes.
"Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā," teikts ECB paziņojumā.
