Dziedātājas Laimas Vaikules bezgalīgā šarma atslēga meklējama ne tikai viņas vokālajā un aktieriskajā talantā, bet arī savdabīgā sievišķības, cilvēciskas sirsnības un dzelžaina iekšējā spēka vienībā. Dziedātāja ir uzticīga savam stilam, tomēr joprojām spēj pārsteigt ar izpildījuma svaigumu, gluži tāpat viņa nemaina savu pasaules uzskatu, taču nonāk pie jaunām atziņām. Laima sapņo, tomēr nelidinās pa mākoņiem, ieklausās citos, bet uzticīga ir vien pašas izdarītajām izvēlēm. Par viņas pieeju attiecībās ar kolēģiem un līdzcilvēkiem un enerģijas taupīšanu, lasiet intervijā DB.«Šovbiznesā ir visādi, dažreiz pat izdevīgāk nodziedāt par velti, jo par to iespējams iegūt cita veida labumu. Viss dzīvē nāk atpakaļ. Kādreiz gadās, ka izdari kādu labu darbu cilvēkam, pat īsti nezinādams, kādēļ dzīvē esi viņu saticis.»Vai kādu cilvēku no savas komandas esi patriekusi ratā un pārtraukusi sadarbību ar skandālu?Ar skandālu – nē. Vienkārši esmu pārtraukusi. Tas var notikt vienā sekundē, bet noteikti saistībā ar darbu. Nekā personiska. Esmu pat atbrīvojusi pianistu koncerta laikā, jo viņš bija iedzēris un es to dzirdēju viņa spēlē.Kā tev vieglāk strādāt – ja ar partneriem un kolēģiem ir personiskas vai tikai lietišķas attiecības?Labāk, ja tās ir personiskas, un parasti tā arī notiek. Mēs kļūstam kā viena ģimene, tuvi viens otram. Zinām otra bēdas un priekus. Kad sāku strādāt ar kādiem muzikantiem, piemēram, grupu Lady’s Sweet, novērtēju tieši viņu profesionalitāti, taču ar laiku meitenes kļuva man cilvēciski tuvas. Tad arī uz skatuves jūtami pavisam citi skatieni. No sirds.Vai tas nozīmē, ka pārrunājat visas dvēseles lietas?Dabiski, ka zinām viens par otru vairāk nekā agrāk, bet draudzībai vajadzīgs laiks, un tā mums bieži pietrūkst.Kam tu zvani, ja sirds ir pilna?Nevienam. Man ir savi mājinieki, bet par viņiem maz ko stāstu. Principā esmu mazrunātāja. Tas nemaz nav tik slikti, jo tādējādi taupu enerģiju. Savukārt baznīcā saka, ka daudz pļāpāt tukšu ir grēks.Pareizticīgo Lieldienās visiem novēlēji būt tolerantiem, taču šķiet, ka netoleranto pasaulē nekļūst mazāk, cilvēki ir uzvilkti...Kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki negrib viens otram piedot. Ja tev kāds vai kaut kas nepatīk, nepievērs uzmanību, pagriezies un ej tālāk! Nevajag nevienu kritizēt! Tā tu tikai tērē savu enerģiju, un tautas gudrība vēsta – izteiktais vārds atgriezīsies pie tevis. Tā tas tiešām notiek. Tāpēc neskaties uz to, kas tev nepatīk, bet pievērsies labajam, patīkamajam.Dažreiz mēs gribot negribot tiekam savesti kopā ar sev netīkamiem cilvēkiem. Ko tad darīt?Arī tad mēģini ieraudzīt kaut ko labu, jo nav citas izejas. Es nekad cilvēkus nevērtēju un ar viņiem necīnos. Ja man kaut kas nepatīk televizorā, vienkārši aizeju un neskatos vai arī skatos un bez emocijām konstatēju, ka tas nav mans.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
