Ziņa par U.Dzenīša pēkšņo aiziešanu pensijā atklātībā nonāca tikai augusta beigās, lai gan tas bijis zināms jau jūlijā. Tikmēr oficiāli informācija par šo augsta ranga specdienesta darbinieka pensionēšanos joprojām oficiāli nav darīta zināma Saeimas Nacionālās drošības komisijai. Nacionālās drošības padomes locekļi apgalvojuši, ka ziņu par U.Dzenīša atkāpšanos uzzinājuši no preses.
Vienīgi Valsts prezidents Valdis Zatlers par U.Dzenīša lēmumu saņēmis informāciju īsi pēc lēmuma pieņemšanas jūlija vidū. Tomēr ne prezidentam, ne viņa padomniekam drošības jautājumos Raimondam Rožkalnam nekas nav zināms par U.Dzenīša lēmuma iemesliem.
Laikraksts norāda uz vairākām versijām par U.Dzenīša aiziešanas it kā patiesajiem iemesliem. Oficiālā versija saistīta ar apstākļu sakritību izdevīgas izdienas pensijas iegūšanai. Pārējās saistītas ar pieļautajām kļūdām pielaižu izsniegšanā valsts noslēpumu saturošai informācijai, U. Dzenīša konfliktu ar bijušo Ārlietu ministrijas darbinieku Andri Spūli, kā arī ar informācijas noplūdi no Ukrainas drošības dienesta, kurā pēc promaskavisko politiķu uzvaras vēlēšanās notika pamatīgas reformas.
U. Dzenīša pēcteci A. Freimani raksturo kā profesionāli, kurš izgājis kursus Rietumu specskolās un saņēmis atzinīgas atsauksmes no Rietumu kolēģiem. Viņš esot lietišķs, racionāls, analītiski domājošs, neiztapīgs un neglaimojošs priekšniecībai, spējīgs piedāvāt priekšniecībai oriģinālus nestandarta problēmas risinājumus.
