Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, vairāki Ukrainas un starptautiskie uzņēmumi pārtrauc darbu pussalā.

Ukrainas mazumtirdzniecības koncerns MTI Krimā slēdzis piecus apavu veikalus Intertop. MTI pārstāvji norāda, ka šobrīd neesot zināms, vai Intertop atsāks darbu Krimā.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā par darbības pārtraukšanu Krimā paziņoja ASV ātrās ēdināšanas ēstuvju tīkls McDonald's, 3. aprīlī slēdzot ēstuves Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā.

Savukārt Spānijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Inditex atlicis plānoto veikala atklāšanu Simferopoles tirdzniecības un izklaides centrā Meganom. Inditex veikalu Simferopolē bija paredzēts atklāt jau 21.martā.

Inditex Ukrainas struktūrvienības pārstāvji sīkākus komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Starptautiskās norēķinu sistēmas Visa un MasterCard pārtraukušas operācijas Krievijas okupētajā Krimā, piektdien vēstīja Krievijas un Ukrainas mediji, atsaucoties uz vēstulēm, kuras starptautiskie uzņēmumi nosūtījuši saviem partneriem Krievijā.

Operācijas Krimā apturētas ASV noteikto sankciju dēļ.

«Uzņēmumam Visa ir jāizvirza prasības saviem klientiem par to, ka Krimā nekavējoties ir jāpārtrauc karšu izdošana, jābeidz ekvairinga pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas operācijas, izmantojot Visa produktus vai pakalpojumus,» teikts vēstulē bankām, kas sadarbojas ar Visa.

Ar analoģisku paziņojumu vēlāk klajā nāca MasterCard pārstāvji.

Tīmekļa vietne Watcher, atsaucoties uz daudzajiem paziņojumiem Krimas tīmekļa forumos, piektdien ziņo, ka uzņēmums Visa jau pārtraucis norēķinu karšu apkalpošanu Krimā.

Ar lielu pompozitāti un propagandas uzkurinātu urrāpatriotismu notikusī Krimas atņemšana Ukrainai arvien vairāk sāk sastapties ar ne tik rožaino ikdienas realitāti pašiem Krimas iedzīvotājiem. Vasara Krimā atnākusi ar dārzeņu audzētāju izmisīgo cīņu par ūdeni, lopkopju grūtībām iestāstīt govīm, ka tās jāslauc pēc jaunievestā Maskavas laika, un monētu deficītu veikalos, vēsta laikraksts Diena.

Jauno realitāti sāk izjust pat sporta komandas. Krievijas sporta spēļu federācijas entuziastiski gatavas uzņemt tās savā paspārnē, taču starptautiskās futbola federāciju asociācijas varētu pret to izturēties ļoti atturīgi.

Krima no Ukrainas saņem 80% patērētā saldūdens un 90% patērētās elektrības. Ukraina ierobežojusi pa kanālu plūstošā saldūdens daudzumu uz Krimu. Un Krimas zemniekiem jau jācīnās par ūdeni jaunās ražas saglabāšanai sausuma skartajos 120 tūkstošos hektāru zemes, raksta Diena.

«Mēs esam sataisījuši dziļurbumus, sarakuši akas, mēģinām taupīt ūdeni, ieviešot pilināšanas sistēmas katram augam, bet ūdens joprojām pietrūkst,» tā ziņu aģentūrai Reuters atzina zemnieks Vasilijs.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) liedzis Latvijā ieceļot trīs plaši pazīstamiem Krievijas dziedātājiem - Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kura pazīstama ar skatuves vārdu Valērija, informēja Ārlietu ministrijā. Kobzons Latvijas «melnajā sarakstā» nonācis jau otro reizi.

Gazmanovs, kurš ir biežs viesis Latvijā, un kura tuvinieki dzīvo Rīgā un Jūrmalā, jau iepriekš ir nonācis Ārlietu ministrijas redzeslokā. Mūziķis Krievijas konstitūcijas divdesmitgades svinībās dziesmā Ražots Padomju Savienībā aizrautīgi slavinājis padomju impēriju. «Ukraina un Krima, Baltkrievija un Moldova - tā ir mana valsts. Sahalīna, Kamčatka, Urālu kalni - tā ir mana valsts, Krasnodaras novads, Sibīrija un Pievolga, Kazahstāna un Kaukāzs un Baltija arī,» - šādi «savas valsts» ģeogrāfiju Gazmanovs izklāstījis dziesmā, kuras piedziedājumā skan vārdi «Esmu dzimis Padomju Savienībā, ražots es esmu PSRS». Tolaik arī Lietuvas Seima deputāts bijušais Ārlietu ministrs Audroņs Ažubalis aicinājis neļaut Gazmanovam iebraukt valstī.

Decembrī gaidāmajā samitā Eiropas Savienība (ES) grasās vēl uz pusgadu pagarināt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, atsaucoties uz avotiem Briselē un Berlīnē, pirmdien vēsta laikraksts Handelsblatt.

Atcelt sankcijas nav nekāda pamata, sacījis laikraksta sarunbiedrs.

Sankcijas var tikt atceltas vienīgi tad, kad Minskas vienošanās būs tiešām pilnā apmērā īstenotas, bet Ukrainas-Krievijas robeža atradīsies starptautiskajā kontrolē, laikrakstam uzsvēris Vācijas valdības pārstāvis.

Šobrīd Krievija dara visu, lai saglabātu Minskas līgumu izpildes šķietamību un vainu par neveiksmēm uzkrautu Ukrainai, sacījis avots.

Termiņš sankcijām, kas, sodot Krieviju par agresiju Austrumukrainā, pirmo reizi tika noteiktas 2014.gada jūlijā, beigsies janvāra beigās.

Krimas aneksijas dēļ ieviestās sankcijas, kas noteiktas Krimas preču importam, investīcijām nekustamajos īpašumos Krimā, kā arī tūrisma darbībai Krimā, būs spēkā līdz 23.jūnijam.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu par brīvās ekonomiskās zonas izveidi anektētajā Krimā un Sevastopolē, svētdien vēsta Eho Moskvi.

Jaunā dokumentu pakete pieņemta uz 25 gadiem ar iespēju to vēlāk pagarināt. Tā paredz vienkāršot vīzu režīmu, samazināt peļņas nodokli un sociālā fonda iemaksas, kā arī atcelt vairākas muitas nodevas.

Lielākie investori varēs baudīt papildu nodokļu atvieglojumus un brīvās muitas zonas režīmu.

Paredzēta iespēja bez nodevām ievest Krimā importa preces, iekārtas un detaļas. Investori turklāt iegūs tiesības piegādāt savu produkciju Krievijas tirgum un eksportēt to uz Muitas savienības valstīm.

Drošības policija (DP) 17.jūnijā veikusi kratīšanu kādā uzņēmumā, kurš sniedzis ar tūrisma darbībām Krimā un Sevastopolē saistītus pakalpojumus, aģentūru LETA informēja DP.

Tiesas sankcionētas kratīšanas veiktas divos uzņēmuma objektos Rīgā, Marijas ielā 7 un Dzirnavu ielā 57, kuri saistīti ar Latvijā reģistrētu juridisku personu.

Izmeklēšanas darbības veiktas kriminālprocesā, kas sākts 4.jūnijā pēc Krimināllikuma panta par starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, proti, par Eiropas Savienības Padomes regulā noteiktā aizlieguma sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā un Sevastopolē, pārkāpšanu.

Šajā kriminālprocesā divām ar uzņēmumu saistītām personām ir piemērots procesuālais statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Maksimālais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

ASV datortehnoloģiju kompānija Apple Inc. ir vienpusēji apturējusi sadarbības līgumus ar programmatūras izstrādātājiem Krievijas anektētajā Krimā, ziņu aģentūrai Interfax pavēstīja Krimas programmētājs Maksims Serdjuks.

Kompānija ir aizvākusi Krimas iedzīvotāju veidotās aplikācijas no sava interneta aplikāciju veikala App Store, kuru izmanto Apple produktu īpašnieki, sacīja Serdjuks. Apple arī bloķējusi Krimas programmētāju kontus, uz kuriem bija pārskaitīta nauda, kuru lietotāji samaksājuši par šīm aplikācijām.

«Man paziņoja, ka kompānija ir anulējusi līgumu un aicinājusi iznīcināt visus datus, visu tehnisko informāciju, kuru es biju saņēmis no Apple. Apmēram 15 manu kontaktpersonu ir saņēmuši līdzīgus paziņojumus. Nauda Apple kontos, kas agrāk netika izņemta, tagad, protams, ir iestrēgusi,» sacīja Serdjuks.

Naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta.

"Uz Krimas tilta apturēta satiksme. Noticis ārkārtējs gadījums 145.balsta rajonā no Krasnodaras novada puses. Strādā tiesībsargāšanas iestādes un visi atbildīgie dienesti," paziņojis krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs.

Tikmēr dažādi krievu ziņu kanāli lietotnē "Telegram" vēsta, ka pēc diviem sprādzieniem iegruvis vismaz viens no tilta laidumiem.

Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka "nokritis" viens no tilta laidumiem un ka gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet viens guvis ievainojumus.

Arī "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, apstiprina, ka iegruvis viens no tilta laidumiem.

Taču vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums.

ASV bāzētā starptautiskā maksājumu sistēma PayPal, kas ļauj klientiem apmaksāt rēķinus un pirkumus interneta veikalos, pārtrauc apkalpot Krievijas anektētās Ukrainas Krimas pussalas iedzīvotājus, vēsta ziņu aģentūras Interfax žurnālists, kurš saņēmis šīs kompānijas vēstuli par konta deaktivēšanu.

«Tas mums bija ļoti grūts lēmums, tomēr mēs pašlaik diemžēl nevaram sniegt savus pakalpojumus klientiem Krimā,» teikts vēstulē, kuru PayPal piektdienas naktī izsūtījusi klientiem Krimā.

PayPal māteskompānija ir ASV interneta izsoļu milzis eBay. Saskaņā ar šīs sistēmas oficiālās vietnes datiem PayPal pakalpojumus izmanto apmēram 100 miljoni cilvēku 190 valstīs. PayPal darbojas ar 25 dažādām valūtām.

Starptautiskās maksājumu karšu sistēmas MasterCard un Visa jau decembra beigās paziņoja, ka pārtrauc operācijas ar maksājumu kartēm Krimas pussalā.

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Krievija militāro mācību ietvaros pie Ukrainas austrumu robežas izvietojusi artilēriju un aptuveni divus simtus tanku, medijam Amerikas Balss pauda Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs (Юрий Сергеев), ziņo Korrespondent.

«Dienvidaustrumu pusē mēs esam pamanījuši lielu artilērijas koncentrāciju, tankus un personālu no Centrālajiem un Ziemeļu rajoniem, kā arī reaktīvos mīnmetējus «Grad», kas ir ļoti bīstams ierocis, kuru izmantoja Čečenijā,» stāstīja J. Sergejevs.

«Krievija cenšas savai iespējamai agresijai mēģina piešķirt leģitīmu raksturu, kā tas tika darīts, piemēram, Abhāzijā vai Krimā, kur viņi atbalstīja nelielu separātistu grupu, kas sagrāba varu parlamentā un pēc tam pieņēma lēmumu sarīkot referendumu un pasludināt pussalas neatkarību,» pauda Ukrainas vēstnieks ANO.

Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins (Виталий Чуркин) Krievijas telekanālā Rossija 1 pavēstīja, ka Maskava var izmantot Krievijas Federācijas padomes sniegto atļauju Kremlim izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ANO ir sašķelta un nespēj nodrošināt mieru Ukrainā, tādēļ Krievija varētu reģionā ievest savus «miera uzturētājus». Krievijas vēstnieks ANO apgalvoja arī, ka Maskavai ir «starptautiski tiesisks pamats miera uzturētāju» ieviešanai Ukrainā. Viņš piesauca 2008. gada konfliktu Kaukāzā, kad Krievija pielietoja agresiju pret Gruziju, kā ANO statūtu normu par pašaizsardzību piemērošanas piemēru. Jāatgādina, ka rietumvalstis Krievijas agresiju nav atzinušas par tiesisku.

Pastāv bažas, ka Krievija «vilks garumā» destabilizēto situāciju Ukrainā, un Eiropas Savienībai (ES) būtu jāievieš stingrākas sankcijas, ja nekas nemainīsies un situācija eskalēsies, saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Viņš norādīja, ka Krievija pašreizējos apstākļus varētu ievilkt garumā, lai uzturētu spiedienu, cenšoties panākt Ukrainas teritorijas, konstitūcijas un valdības izmaiņas. Vaicāts, kāpēc ES nav vienojusies par trešās fāzes sankciju, tātad arī ekonomisko sankciju piemērošanu, Kalniņš skaidroja, ka tas liecina par to, ka ES vēl nevar par to vienoties, jo ir jāņem vērā pietiekoši daudzu valstu uzskati.

Pielietojot sankcijas, tām būtu jābūt vērstām uz konkrēta rezultāta panākšanu. Ar jautājumiem par to, vai Latvija mudina citas ES valstis piekrist trešās fāzes sankciju ieviešanai, politiķis aicināja vērsties pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP).

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien vienojušies paplašināt to personu sarakstu, kam piemērotas sankcijas par saistību ar Ukrainas krīzi, paziņojusi ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Ministri arī pieprasīja, lai Krievija «atsauc savus karavīrus no Ukrainas robežām un nekavējoties anulē Federācijas padomes mandātu spēka izmantošanai Ukrainas zemē».

«Jebkādas tālākas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu, ir jāpārtrauc. (..) Pēdējo notikumu gaismā mēs esam izlēmuši paplašināt to [personu] sarakstu, kam piemērota līdzekļu iesaldēšana un vīzu aizliegumi,» paziņoja K. Eštone.

Gaidāms, ka eksperti tagad nāks klajā ar konkrētiem ierosinājumiem saraksta paplašināšanai.

K. Eštone nedeva nekādus mājienus, kuras personas varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, vien norādīja, ka amatpersonas pie tā strādā.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins maz ko dara, lai mazinātu spriedzi Ukrainā, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Viņš (Putins) diemžēl ir pieņēmis lēmumu, ar kuru Krievija pārkāpj starptautiskās tiesības. Un šodien viņš maz ko dara, lai sekmētu spriedzes mazināšanos [Ukrainā],» intervijā laikrakstam Rheinische Post sacīja kanclere.

«Vidējā perspektīvā prezidents Putins nedarbojas Krievijas interesēs,» sacīja kanclere. Krievijas līderim vajadzētu «aicināt prokrieviskos spēkus Ukrainā nolikt ieročus un atbrīvot ieņemtās ēkas».

Turklāt, izvietojot karaspēku Ukrainas robežas tuvumā, Krievija turpina vērst spiedienu pret Kijevu, norādīja Merkele.

Viņa arī uzsvēra, ka Rietumi «vajadzības gadījumā» ir gatavi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju

Ukrainas lauksaimniecības biznesu karadarbība teju nav skārusi, līdz ar to agrārais sektors ir joma, kas Ukrainu izvilks no pašreizējām grūtībām, atzina Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Aleksejs Pavlenko.

Vienlaikus viņš norādīja, ka pērn Ukraina piedzīvojusi 31% kritumu lauksaimniecības preču apgrozījumā ar Krieviju, tomēr situāciju glābusi laicīga pārorientēšanās uz citiem tirgiem, tostarp Eiropas Savienībā.

«Doņeckā, Luhanskā un okupētajā Krimā esam zaudējuši 1,5 miljonus tonnu graudaugu, tomēr uz kopējā fona tas ir tikai 3% zaudējums. Reģionos, kur karadarbības nav bijis, viss ir kārtībā. Lielākā problēma ir piesardzīgā banku attieksme pret kreditēšanu, uz zemniekiem tas atspēlēsies tā, ka nebūs naudas mēslojumam, pirks lētākas sēklas, kas rudenī varētu ietekmēt ražību. Turklāt samazināti izdevumi pensijām, pabalstiem, un visi saprot, ka šis Ukrainai nebūs vienkāršs gads. Tomēr valdībai ir pilnīgi skaidrs, ka tieši lauksaimniecības sektors kā lokomotīve izvilks valsti no pašreizējām grūtībām,» sacīja ministrs.