Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi ASV ķīmijas rūpniecības gigantu Dow Chemical un DuPont. ieplānoto apvienošanos, norādot, ka to apņemšanās pārdot aktīvus mazinājusi bažas par konkurences kropļošanu.

Abi uzņēmumi plāno apvienoties 62 miljardu dolāru (57,3 miljardu eiro) darījumā un pēc tam sadalīties trīs atsevišķās akciju biržās kotētās kompānijās, kas koncentrētos uz lauksaimniecību, īpašiem ķīmiskiem produktiem un materiāliem.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere norāda, ka šī darījuma apstiprināšana ar konkrētiem nosacījumiem nodrošina, ka apvienošanās nesamazinās cenu konkurenci.

Dow Chemical un DuPont par apvienošanos paziņoja 2015.gada decembrī, Pēc uzņēmumu apvienošanās tiks izveidots pasaulē lielākais ķīmijas rūpniecības koncerns.

Daudzu pasaules vadošo akciju tirgu indeksu vērtības šo otrdien sasniegušas zemākos līmeņus nedēļas laikā.

Tirgus dalībnieki uzmanību pievērš kompāniju trešā ceturkšņa finanšu atskaitēm un šodien ar lielu piesardzību tiek gaidītas DuPont, 3M, United Technologies, UPS finanšu atskaites. Pēdējā laikā akciju tirgus investoru noskaņojumu sabojājuši sliktāki nekā gaidīts Caterpillar, General Electric un Microsoft finanšu rezultāti. Grūtāk iet arī Eiropas kompānijām. Reuters aprēķinājis, ka aptuveni pusei no reģiona kompānijām, kas informējušas par saviem trešā ceturkšņa rezultātiem, finanšu rādītāji ir bijuši sliktāki nekā analītiķi vidēji pirms tam gaidīja (šobrīd aptuveni 9% Eiropas lielo kompāniju publicējuši savus rezultātus).

Ziņas par jaunu māju pārdošanas apjomiem, atsevišķu kompāniju paziņojumi par labie finanšu datiem un cerības par to, ka Eiropas Centrālā banka samazinās bāzes procentu likmi veicina investoru optimisma palielināšanos un akciju cenu kāpumu biržās.

Mājieni par to, ka bāzes procentu likme eirozonā varētu tikt samazināta par 25 punktiem līdz 0,5% tika dota jau pēc iepriekšējās Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, un tagad šādas spekulācijas uzjundī ne sevišķi veiksmīgie Eiropas monetārās savienības dalībvalstu ekonomiskie rādītāji un uz leju pārskatītās iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozes.

Neraugoties uz šo ačgārno loģiku Eiropas indeksi dienu sākuši ar dažu procentu desmitdaļu pieaugumu. Lielākais kāpums ir Francijā, kur tirgus indekss CAC 40 rīta pusē spējis pakāpties aptuveni par pusprocentu.

Labo noskaņojumu Eiropā veicina arī vakardienas pozitīvais noslēgums ASV akciju tirgū, kurš tika iepriecināts ar labiem mājokļu pārdošanas datiem. Martā salīdzinājumā ar februārī pārdošanas apjomi pieauguši par 1,5% līdz 417 tūkstošiem mājokļu, kas ir par tūkstoti vairāk nekā prognozēts.

SIA PAA ar SilkStone izstrādājumiem centīsies iekarot augstākās klases produktu pircēju uzticību Latvijā un aizvietot ārzemju produktus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānijā ir izstrādāts materiāls SilkStone vannu, izlietņu un citu interjera elementu izgatavošanai, stāsta uzņēmuma SIA PAA vadītājs Pēteris Treicis. Kompānija apguvusi jaunas tehnoloģijas un sākusi ražot jaunākās paaudzes mākslīgā akmens Solid Surface kompozītmateriāla SilkStone produkciju, un tehnoloģijā iespējams apvienot divus pretējus elementus – maigi zīdainu virsmu un akmens cietību. Pēc P. Treiča sacītā, ar šī materiāla palīdzību līdz maksimumam ir samazināta arī vannas dzeltēšana un tā varēs kalpot cilvēkam visu mūžu.

SilkStone ļauj uzņēmumam paplašināt sortimentu un startēt premium jeb augstākās kvalitātes preču segmentā, piemēram, vannas cena ir sākot no diviem tūkstošiem eiro. To ražošanā izmantotās izejvielas tiek iepirktas no Eiropas ražotnēm, iespēju robežās – arī no Latvijas piegādātājiem. SilkStone esot analogs tādiem pasaulē pazīstamiem akmens materiāliem kā Corian by DuPont un Kerrock. PAA pārstāvji skaidro, ka, ražojot izstrādājumus SilkStone tehnoloģijā, nav nepieciešams ražošanas formu vispirms noklāt ar krāsu, jo masa ir viendabīga un vienādā krāsā visā tās biezumā, līdz ar to par 70% samazinās ražošanas brāķu iespēja un par 30% – tiešā darba izmaksas, sarūk arī kaitīgo izgarojumu daudzums un izejvielu apjoms.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tehnoloģiju gigants IBM pirmo reizi savā vēsturē par kompānijas izpilddirektori iecēlis sievieti, vēsta BBC.

Par jauno IBM izpilddirektori iecelta līdzšinējā kompānijas vice prezidente Virdžīnija Rometija (Virginia Rometty). Viņa aizstās līdzšinējo IBM izpilddirektoru Semu Palmisano (Sam Palmisano), sākot no nākamā gada janvāra.

S. Palmisano IBM vada kopš 2002. gada, un viņš turpinās darboties kā uzņēmuma priekšsēdētājs.

Gan jaunievēlētā izpilddirektore, gan S. Palmisano ieguldījuši darbu, lai panāktu pakāpenisku IBM pāriešanu no personālo datoru pārdošanas uz programmatūras un pakalpojumu pārdošanu.

V. Rometija 54 gadu vecumā pievienojusies salīdzinoši nelielajam izpilddirektoru - sieviešu pulkam. Pasaules lielāko komāniju vadītāju pulkā ir arī kompānijas Pepsi izpilddirktore Indra Noija (Indra Nooyi), Xerox vadītāja Urzula Burnsa (Ursula Burns), Kraft Foods izpilddirektore Irēne Rozenfelda (Irene Rosenfeld) un DuPont izpilddirektore Elēna Kulmana (Ellen Kullman). Arī IBM ilggadējie sāncenši Hewlett-Packard nesen par vadītāju iecēla Megu Vitmenu (Meg Whitman).

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Zīmola Jelgavas cukurs īpašnieks Nordic Sugar pagaidām nekomentē SIA Jelgavas cukurs plānus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Nordic Sugar pieder preču zīme jeb zīmols Jelgavas cukurs, ko tas ražo un piedāvā pircējiem apvienojumā ar preču zīmi Dansukker, skaidro uzņēmuma pārstāve Iveta Zariņa.

«Jelgavas cukurs cauri gadiem ir saglabājis pircēju uzticību, un mēs darām visu, lai šī produkta jaunā kvalitāte atbilstu patērētāju prasībām un šī cukura tradīcijai. Diemžēl mums trūkst jebkādas informācijas par minēto jaundibināto uzņēmumu, tā darbības sfēru un biznesa mērķiem,» skaidro I. Zariņa, līdz ar to plašāki komentāri netiek sniegti.

Kā liecina Patentu valdes datubāze, figurālā preču zīme Jelgavas cukurs reģistrēta uz a/s Danisco Sugar vārda.