Latvijas minerālmateriālu ražotāja Saulkalne S kopējais grupas apgrozījums 2020. gadā ir palielinājies par 32%, sasniedzot 10,1 miljonu eiro. Šo rezultātu izdevies sasniegt, pateicoties vairāk nekā 3,5 miljonus eiro vērtajām investīcijām ražotņu modernizācijā un eksporta tirgu attīstībā. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 7,7 miljoni eiro.

Plānots, ka 2021. gadā Saulkalne S apgrozījums turpinās palielināties – iecerēts gan kāpināt minerālo materiālu ieguvi un pārstrādi, gan arī palielināt uzņēmuma tirgus daļu tuvējā Baltijas valstu reģionā.

"Pērn veiksmīgi modernizējām ražotnes un rūpniecības procesus grupas uzņēmumos. Paplašinājām uzņēmuma ražošanas platības, automatizējām un digitalizējām ražošanas procesus, kā arī iegādājāmies jaunu rūpnīcu aprīkojumu. Šie ieguldījumi nodrošināja to, ka kļuvām konkurētspējīgāki un varējām ievērojami kāpināt apgrozījumu. Esmu pārliecināts, ka šīs pārmaiņas palīdzēs uzņēmumam kāpināt produktivitāti un ražošanas jaudas ilgtermiņā, nodrošinot apgrozījuma pieaugumu gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pie tam esošās tirgus tendences ļauj prognozēt pieprasījuma palielināšanos pēc minerālmateriāliem, un tas ļauj domāt, ka arī 2021. gads uzņēmumam būs finansiāli ļoti veiksmīgs," komentē uzņēmumu grupas Saulkalne S vadītājs Juris Seilis.

Latvijas minerālmateriālu ražotājs “Saulkalne S” uzņēmuma ilgtspējas programmas ietvaros ir uzsācis saules paneļu parka izbūves projektu Saulkalnē, lai savu ražotni nodrošinātu ar zaļo enerģiju. Saules enerģijas parka paredzētā jauda būs 250 kW, un to plānots pabeigt 2024. gada sākumā.

Latgalē, Ciblas pagastā, beidzot karjera Kalngals izstrādi, “Saulkalne S” ir uzsākusi tā apmežošanu. Šogad iestādīts egļu mežs trīs hektāru platībā.

“Šogad viens no uzņēmuma galvenajiem attīstības virzieniem bija ilgtspējas programmas īstenošana, padarot minerālmateriālu ražošanu un ieguvi videi draudzīgu. Tostarp esam uzsākuši saules enerģijas parka izbūves projektu, kas galveno uzņēmuma ražotni Saulkalnē nodrošinās ar tīru enerģiju. Ražošanas process kļūst videi draudzīgs, un reizē kļūsim arī patstāvīgāki un mazāk atkarīgi no energoresursu cenu svārstībām. Mums kā ražojošam uzņēmumam tas ir ļoti būtiski. Papildus veicam arī autoparka modernizāciju, iegādājoties ekonomisku un videi draudzīgu tehniku. Uzņēmums sāk pāreju uz hibrīdtehniku karjeros, kas samazinās gan CO2 “pēdu”, gan arī degvielas patēriņu par apmēram 30 %,” norāda uzņēmumu grupas “Saulkalne S” vadītājs Juris Seilis.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Jēkabpils daudznozaru kompānija SIA Ošukalns 23.septembrī atklāja jaunu asfaltbetona ražotni Salas novada Salas pagastā Ievlejās. Kopējās SEB bankas finansētā projekta investīcijas ir 1,3 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

SIA Ošukalns valdes priekšsēdētājs Aigars Nitišs informē, ka lēmums par jaunas rūpnīcas iegādi tika pieņemts, jo uzņēmums turpina attīstīties un paplašināties un vēlas būt konkurētspējīgāks vienā no savām specializācijām – ceļu būvē. Tā kā uzņēmums aktīvi piedalās publiskajos būvniecības iepirkumos, kuru nolikumos bieži ir prasība piedāvājumā uzrādīt asfaltbetona rūpnīcu, no kuras plānots piegādāt materiālus līgumsaistību izpildei, 2015.gada nogalē īpašnieki pieņēma lēmumu par savas asfaltbetona rūpnīcas iegādi.

Darbu ražotne sāka jau pirms pāris nedēļām. Rūpnīcas ražošanas jauda ir 160 tonnas asfaltbetona stundā.

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Lai arī Latvijas zemes dzīlēs nav atrodams zelts, mūsu valsts pamatbagātība ir tie zemes dzīļu resursi, ko veido tagad vai nākotnē izmantojamie nogulumi, ieži un minerāli, iežos sastopamās šķidrās derīgās vielas, zemes dzīļu siltums un saimnieciskai izmantošanai derīgas ģeoloģiskās struktūras, otrdien raksta laikraksts Diena.

Izpētīti un apzināti ir tādi Latvijas derīgie izrakteņi kā kaļķakmens, dolomīts, māls, kvarca smiltis – to ieguves iespējas nodrošina ar izejmateriāliem dažādas rūpniecības un tautsaimniecības nozares. Viens no Latvijā pazīstamākajiem zīmoliem, kam ir vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un kas veidojies, uzņēmējdarbību balstot uz māla ieguves iespējām, ir Lodes ķieģelis. Lodes karjerā ķieģeļu ražošanai mālu iegūst joprojām, taču te ir atklāta arī kāda unikāla iegula.

Mūsdienās būvkeramikas nozarē par augstvērtīgu izejvielu tiek uzskatīts tā saucamais devona māls, kas uzkrājies pirms aptuveni 385 līdz 410 miljoniem gadu.

No Latvijā apzinātajām devona mālu atradnēm nozīmīgākā ir Cēsu pusē – Priekuļu novada Liepā. Atradni 1953. gadā atklāja ģeologs Jānis Sleinis. Tolaik Liepas ciemata apkārtnē tika izpētītas vairākas devona mālu iegulas, kuras apvienotas Liepas atradnē. 1963. gadā darbu tajā sāka Lodes drenu un cauruļu rūpnīca. Mūsdienās Liepas mālu izpētītie krājumi pārsniedz 20 miljonus kubikmetru, atradnes tuvumā vēl tiek prognozēti papildresursi 44 miljonu kubikmetru apmērā.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.