Bankas, kas apkalpo nerezidentus, atsakās no dolāru norēķiniem un prognozējams, ka tuvākajā laikā noguldījumu apjomi šajā valūtā saruks.
##Nav iecienīti
Līdz ar ASV banku korespondējošo kontu slēgšanu un nerezidentu biznesa pamatīgo vētīšanu pēdējo gadu laikā ievērojami mazinājušies starptautisko klientu ASV dolāru noguldījumi Latvijas kredītiestādēs. Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pagājušā gada nogalē nerezidentu noguldījumi ASV dolāros sasniedza 4,3 miljardus eiro. Salīdzinājumam – vēl pirms pāris gadiem šo noguldījumu kopējais apmērs bija virs astoņiem miljardiem eiro. Eiro noguldījumu apjoms būtiski nav mainījies un turas virs trīs miljardiem eiro.
Raksti par tēmu
Vietējo banku vidū dolāru darījumi nav tik izplatīti, un, kā liecina FKTK dati, pērnā gada beigās rezidentu noguldījumi dolāros pārsniedza vienu miljardu eiro, salīdzinot ar gandrīz 11 miljardiem eiro valūtā.
Ņemot vērā tendences tirgū, paredzams, ka nākotnē dolāru noguldījumi turpinās vēl vairāk sarukt, ko veicinās fakts, ka Latvijā strādājošās nerezidentu bankas turpina vētīt savu klientu bāzi, atsijājot riskantākos segmentus, kā arī kļūstot sarežģītāk un dārgāk veikt dolāru darījumus.
IPAS
Indexo valdes priekšsēdētājs, bijušais Nordea Latvijas filiāles
vadītājs Valdis Siksnis, komentējot tendences, uzsver, ka Latvijas
finanšu sektors šobrīd ir saņēmis masīvu negatīvu publicitāti un
nenoliedzami vietējām nerezidentu bankām pat ļoti nevainīgu ASV dolāru
maksājumu veikšana ir kļuvusi problemātiska vai pat vispār neiespējama.
«Korespondējošas bankas noteikti pieturas pie «tālāk no grēka
politikas», saskaroties ar dolāru maksājumu no vai uz kādu no Latvijas
nerezidentu bankām. Savukārt piekļuve eiro maksājumu infrastruktūrai
šobrīd ir līdzvērtīgi atvērta visām eirozonas bankām. Tajā pašā laikā
darījumu valūtu ierobežošana, pēc viņa teiktā, nav nekāds problēmas
risinājums – tā ir cīņa tikai ar simptomiem,» uzskata eksperts. «Tas ir
tas pats, ja, parādoties iesnām, paziņotu, ka turpmāk elposim tikai caur
muti, nevis ārstēsim pašu slimību,» salīdzina V. Siksnis. Ja
problemātiski čaulu kompāniju norēķini masveidā tiks veikti eiro, tad
ļoti īsā laikā Eiropas Centrālā banka vai citas uzraugošās institūcijas
iejauksies, viņš skaidro. Tādējādi nerezidentu bankām biznesa modelis,
pēc viņa teiktā, jāpārvērtē daudz vairāk, nekā tikai mainot norēķinu
valūtu. Lai arī dolāru norēķinu problēma primāri skar nerezidentus
apkalpojošās bankas, arī jebkuras bankas vietējiem klientiem vismaz
tuvākajā nākotnē jārēķinās ar papildu skaidrojumiem un, iespējams, arī
lielākām izmaksām, veicot ASV dolāru pārskaitījumus, viņš prognozē.
Visu rakstu Dolāru norēķini izzūd lasiet 19. marta laikrakstā Dienas Bizness.
