Dolāram šis gads sākās zem 50 santīmu atzīmes ar labām izredzēm pakāpties augstākos līmeņos procentu likmju prognožu dēļ, jo no ASV gaidīja agresīvāku rīcību nekā no Eiropas centrālās bankas (ECB), skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Sākumā tiešām bija vērojams mērens dolāra vērtības kāpums, kuru atbalstīja arī ASV ekonomikas dati, piemēram, pamazām sāka uzlaboties ASV darba tirgus vide. Sākot no janvāra, ASV sektoros ārpus lauksaimniecības katru mēnesi sāka radīt jaunas darba vietas.
Tad atnāca pavasaris un atsevišķu eirozonas valstu budžeta deficītu jautājuma nonākšana uzmanības centrā. Rezultātā tirgū atkal parādījās interese samazināt riskantos darījumus un atgriezties pie drošām vērtībām, šajā gadījumā arī pie dolāra. Maijā, kad saasinājās jautājums par Grieķijas spēju finansētu savu budžeta deficītu, dolāra vērtība būtiski pieauga un dolārs Latvijā maiju noslēdza ar 8,3% pieaugumu.