Privātā sektora parādu līmenis ir gandrīz sasniedzis eirozonas līmeni, bet preču eksporta lomu samazina vājais ražošanas potenciāls,
Sagaidāms, ka Igaunijā iekšzemes kopprodukta pieaugums nākamajā gadā būs visstraujākais, un nozīmīgus panākumus gūst arī Latvija, pateicoties vērā ņemamām, kaut arī nepabeigtām strukturālajām reformām, paredz analītiķi. Savukārt Lietuvā nākamgad ekonomikas pieaugums būs lēnākais no visām Baltijas valstīm, ko veicinās kavēšanās ar reformu veikšanu un nepietiekamās investīcijas ražošanās iekārtās.
Tomēr panākumu cena Baltijas valstīm būs pakāpeniski pieaugošā inflācija. Šajā gadā deflācijas procesu Baltijas valstīs pārtrauca pasaules izejvielu cenu kāpums, bet mērenu cenu kāpumu uzturēs par spīti joprojām augstajam bezdarba līmenim pieaugošais spiediens paaugstināt algas, jo ekonomikā strauji mainoties dažādu nozaru īpatsvaram, ir radusies nozīmīga strukturālā bezdarba problēma. Paredzams, ka nākamgad darba meklētāju īpatsvars varētu turpināt samazināties un 2012. gadā nokrist līdz 13%.
Eksperti paredz, ka nākamgad Igaunijas IKP augs par 5%, Latvijas – par 3%, bet Lietuvas – par 2%.