«Daudzi ir nākuši un aizgājuši, bet mēs kā divi muļķīši šeit esam palikuši,» smejoties stāsta S.Sančo.
Cilvēki no dzīvošanas La Estrella ciemā atteikušies, jo tur neesot, ko darīt, nav, kur mācīties vai strādāt. Pēdējais bērns, kurš tur dzīvojis, bija H. M. Kolomera un S. Sančo dēls. «Tur, kur nav bērnu, tur nav dzīvības,» saka H. M. Kolomers.
Abu pensija ik mēnesi kopā veido 1200 eiro. Viņi audzē trušus un vistas, bet pēc citas pārtikas jādodas uz attālāk esošu veikalu. Elektrību nodrošina saules paneļi. «Mums nekad nav bijusi telefonlīnija. Vienīgā vieta, kur mobilajam telefonam ir signāls, ir kapsēta,» stāsta S.Sančo.
«Mēs esam izauguši vientulībā, un mums tas arī patīk,» teic H. M. Kolomers. Viņi nekur neplāno pārcelties. «La Estrella mirs kopā ar mums,» secina H. M. Kolomers.