Raidījumā Dienas Rīts A. Deniņš norādīja, ka centrs ir daudz strādājis pie NAP analīzes un pašreizējā situācijā tas ir vājš. «Steigā nevar izstrādāt šādu dokumentu. Tas nav valstisks dokuments, bet ir pārāk populistisks,» sacīja A. Deniņš. Viņš arī norādīja, ka plānā varot just koalīcijas ietekmi un neesot saprotams arī stils, kādā tas uzrakstīts.
Komentējot plāna saturu, A. Deniņš norādīja, ka tajā kā virsmērķis minēts ekonomiskais izrāviens. «Tas nav virsmērķis, bet sekas, kuras var radīt realizējot konkrētas lietas,» sacīja Stratēģiskās pētniecības un vadības centra valdes priekšsēdētājs.
Raksti par tēmu
A. Deniņš sacīja, ka plāna rakstītāji neesot apdomājuši plāna ilgtspēju un to, ka ar tādu patosu šāds dokuments nav rakstāms un tajā jābūt krietni vairāk konkrētības. Tāpat A. Deniņš norādīja, ka Latvijā jābūt inovatīvai ekonomikai – šim principam ir jābūt plāna kodolā. «Inovatīva ražošana ir tāda, kas nav nekur citur. Bez zinātnes un inovācijām nav iespējama ekonomikas izaugsme,» tā viņš.
Db.lv jau vēstīja, ka martā Ministru kabinets vienojās par nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam vadmotīvu izvēlēties «ekonomikas izrāvienu». Plāna trīs izvirzītās prioritātes ir cilvēka drošumspēja, tautas saimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
«Ekonomikas izrāviens» nav kārtējais «gāzi grīdā» sauklis. Tas ir vektors, kas parāda, kā, neatlaidīgi un sistēmiski strādājot pie NAP trīs prioritāšu sasniegšanas, var tikt panākts ekonomikas izrāviens – sekmīgāka ierobežoto resursu pārvēršana nepieciešamajos produktos un pakalpojumos, sasniedzot cilvēku ekosistēmas augstāko mērķi – dzīves kvalitātes pieaugumu,» iepriekš norādīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš.
