«Piedalījāmies Valsts reģionālās attīstības aģentūras konkursā par aparatūras statņu izvietošanu. No savas puses iedevām ļoti zemu cenu, tādu, lai nosegtu minimālās izmaksas, par peļņu nemaz nedomājot. Taču konkursā uzvarēja VAS Valsts informācijas tīkla aģentūra, piedāvājot daudz zemāku cenu, kurai nav ekonomiska pamatojuma,» DB sašutumu pauž DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
Ja šādi rīkotos kāds cits komersants, tas vēl būtu it kā saprotams, atzīmē A. Gailītis, paskaidrojot, ka reizēm ir nozīme iedot vēl zemāku cenu nekā pašizmaksa, lai šo pasūtījumu neiegūtu kāds no konkurentiem.
Raksti par tēmu
«Taču šāda rīcība nav izprotama no valsts organizācijas puses, jo tā grauj komersantiem biznesa vidi,» uztraucas A. Gailītis. Vienlaikus viņš novērojis, ka šis nebūt nav pirmais gadījums, kad kāda no valsts organizācijām piedāvā sniegt pakalpojumus par cenu, kas mazāka par pašizmaksu.
«Nožēlojamākais ir tas, ka pēc tam, aizbildinoties ar krīzi un ekonomisko situāciju, šādas iestādes gadu noslēdz ar zaudējumiem, tādējādi savas nemākulīgās vai arī apzināti kaitnieciskās rīcības sekas noveļot uz nodokļu maksātāju pleciem,» pieļauj A. Gailītis, piebilstot, ka šādus gadījumus vajadzētu aktīvāk vērtēt arī Valsts Kontrolei un citām atbildīgajām institūcijām.
«Paradoksāli ir tas, ka valsts iepirkuma konkursos tiek liegts piedalīties uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi, taču ne tādiem, kuri strādā ar zaudējumiem, kurus ir jākompensē nodokļu maksātājiem. Nezinu gan, vai aizkavēts nodokļu maksājums ir lielāks ļaunums par zaudējumus nesošu nesaimniecisku valsts uzņēmumu,» rezumē A. Gailītis.
