Latvijā reti kurš uzņēmums kā ļoti svarīgus biznesa riskus izvirza IT risinājumu drošību. «Līdzīgi kā par automašīnas signalizāciju sākam domāt pēc tam, kad tā jau nozagta, par dzīvokļa apsardzi vai īpašuma apdrošināšanu – kad nelaime jau notikusi, tā arī par datu drošību nopietnāk sāk domāt vien tad, kad kāds datiem jau ir nesankcionēti piekļuvis un sācis tos savtīgi izmantot,» stāsta A. Gailītis.
Viņš norāda, ka mānīgs ir arī priekšstats, ka pietiek vien ar labu un jaudīgu aparatūru. «Tā sevi bieži māna valsts organizācijās. Ja atbildīgais IT speciālists jau plkst. 17:00 kopā ar pārējiem kolēģiem beidz darbu, un dati ir palikuši neuzraudzīti, tad līdz nākamas darba dienas sākumam hakeri tur var sastrādāt brīnumdarbus. Tāpēc jau datu centros ir nepieciešami diennakts dežuranti, kuri cenšas sekot līdzi visām aizdomīgajām darbībām un nevēlamo savlaicīgi apturēt,» atzīmē A. Gailītis.
Datu īpašnieki vieglprātīgi mēdz izturēties arī pret datu rezerves kopijām, uzskatot to par nevajadzīgu piesardzību, novērojis DEAC.
Jau ziņots, ka nesenais ziņu aģentūras LETA portāla uzlaušana ir aktualizējis diskusiju par datu drošību, tostarp arī starp profesionāļiem datu uzglabāšanas un drošības jomā.
