Inflācijas palielināšanās pasaulē komplektā ar aizvien nemierīgāku ģeopolitisko situāciju šogad var likt zelta cenai pieaugt līdz augstākajam līmenim kopš šīs desmitgades sākuma
Dārgmetālu, tostarp zelta cenas izaugsmes potenciāls tradicionāli tiek saskatīts divos brīžos – laikā, kad tautsaimniecību pārņem inflāciju, un brīžos, kad politikā un ekonomikā pieaug nedrošība. Šobrīd diezgan droši var teikt, ka pasauli pārņēmuši abi minētie faktori. Attiecībā uz cenu pieaugumu atliek vien palūkoties veikalu plauktos vai degvielas uzpildes staciju cenrāžos, un tur vērojamās tendencēs ir ne tikai Latvijas, bet arī vispasaules rakstura. Viens no pēdējā laika inflācijas dzinējspēkiem pasaulē ir bijusi naftas cenas palielināšanās un, ņemot vērā šīs izejvielas stratēģiski nozīmīgo raksturu, izmaksu palielināšanās lielākā vai mazākā mērā notiek pārējā tautsaimniecībā. Lai arī vēl aizvien var turēties pie uzskata, ka tālāks melnā zelta cenas pieaugums ir visai ierobežots, jo pārdevēji stāv rindā, tomēr to pašu nevar teikt par inflāciju. Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei gan Eiropā, gan pārējā pasaulē, palielinās arī vispārējais pieprasījums, kas liek sadārdzināties gan dažādām izejvielām, gan galaproduktiem, gan pakalpojumiem, un izskatās, ka šis process turpinās uzņemt apgriezienus. Arī politiskā situācija pasaulē turpina saasināties, un šķiet, ka bruņošanās sacensībā tiek iesaistīts aizvien lielāks skaits valstu, kas sevišķi pamanāms Āzijā. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka, neraugoties uz aizvien labo mikroklimatu akciju tirgos, kāda ieguldītāju daļa izvēlēsies investīciju riskus diversificēt par labu zeltam vai citiem dārgmetāliem. To, ka šāds scenārijs var izrādīties reāls, zināmā mērā apliecina pēdējā mēneša laikā notikušais cenas pieaugums apmēram par 5%, pēdējās dienās tai svārstoties ap 1200 ASV dolāriem par Trojas unci.
Šobrīd šķiet, ka vienīgais iemesls, kas varētu izraisīt dzeltenā metāla cenas samazināšanos, ir iespēja, ka jaunā ASV administrācija esošos un nākotnes ārējās tirdzniecības līgumus izrevidēs tik tālu, ka tas jūtami piebremzēs globālo tirdzniecību. No vienas puses, šis faktors it kā būtu labvēlīgs, lai zelts kļūtu dārgāks, jo palielinātos ekonomiskā nedrošība, savukārt ASV varētu piedzīvot inflācijas celšanos. No otras puses, tirdzniecības līgumu pārskatīšana varētu izraisīt globālā pieprasījuma kritumu, un tas būtu grūdiens deflācijas virzienā. Tas savukārt varētu novest pie iepriekšējo gadu ekonomiskajām tendencēm, atgriežot dzeltenā metāla cenu uz krituma takas. Tomēr šobrīd gan vairāk šķiet, ka ekonomiskā konjunktūra pasaulē saglabāsies laba, kas savukārt nozīmē pieprasījuma palielināšanos, izejvielu cenu kāpumu un no tā izrietošo patēriņa cenu pieaugumu, kas savukārt ir veicinošs faktors tam, lai investoru interese par dārgmetāliem pieaugtu. To sevišķi var attiecināt uz sudrabu, kas tiek izmanto arī rūpniecībā, turklāt paralēli tam tas var sadārdzināties, sekojot zelta cenas tendencēm, turklāt process noritētu straujāk, jo tā cena naudas izteiksmē ir zemāka nekā dzeltenajam metālam, tādējādi katra centa svārstība rada lielākas procentuālas cenu izmaiņas.
