Valdības pieņemts un gatavs sūtīšanai izķidāšanai uz Saeimu ir nākamā gada valsts budžets. Tas, cik veiksmīgas ir dažādas tajā iekļautās normas, un kādu efektu tās dos tautsaimniecībai, protams, ir diskutabls jautājums. Tomēr līdz vakardienai šķita, ka vismaz ir skaidri spēles noteikumi, atbilstoši kuriem bieznesam 2010. gadā būs jāstrādā.
Diemžēl vakar jau pēc budžeta apstiprināšanas Ministru kabinetā noskaidrojās, ka pagaidām gan minētā skaidrības sajūta ir bijusi vien ilūzijas līmenī. Proti, šo budžeta projektu nesūtīs uz Saeimu tik ilgi, kamēr tas netiks saskaņots ar starptautiskajiem naudas aizdevējiem.
Protams, interesanti ir tas, ka neatkarīgas valsts budžets ar kaut ko ir jāsaskaņo, taču acīmredzot pēdējais laiks ir saprast, ka Latvija bez «svētības no augšas» kārtējo reizi pat soli paspert nedrīkst. Taču, ja jau reiz šāda situācija ir izveidojusies, nav skaidrs, kāpēc vispirms netika veikts šis budžeta saskaņošanas process, un tikai pēc tam apstiprināšana valdībā. Ar šādu rīcību valdība ļauj domāt, ka tiek izspēlēts līdzīgs scenārijs tam, kāds jau bija gan kontekstā ar budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu, gan arī mājokļa nodokļa ieviešanu. Respektīvi, vispirms vietējie politiķi sabiedrības priekšā veica kūsājoša darba imitāciju, ļaujot noticēt, ka budžetu varētu nesamazināt tik lielā mērā, bet mājokļa nodokli — neieviest vispār. Savukārt mirkli vēlāk tiek paziņots, ka tomēr būs jāsper gan viens, gan otrs solis, jo to prasa starptautiskie aizdevēji.
Pašreizējā situācijā starptautiskajiem aizdevējiem tiek nosūtīts budžeta projekts, kura izstrādātāji ir rēķinājušies ar dažādām normām, kas tiek uzskatītas par diskutablām. Piemēram, vai mājokļa nodoklim jābūt «plakanam» 0.1 % apmērā no īpašuma vērtības, vai arī jābūt piemērotai progresīvai likmei. Tāpat interesanti, vai aizdevējus apmierina fakts, ka sociālais budžets ir ar aptuveni 200 miljonu latu deficītu, vai arī sekos prasība to sabalansēt. Tāpat nedrīkst aizmirst savulaik vismaz daļēji atslepenotajā valdības vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam pausto apņemšanos vajadzības gadījumā palielināt arī PVN. Īpaši aktuāli tas viss var izrādīties, ja aizdevēju eksperti konstatēs to, ko jau ir mēģinājis pateikt viens otrs vietējais eksperts — ar plānoto pasākumu palīdzību samazināt nākamā gada budžetu par pusmiljardu nav iespējams.
Citiem vārdiem sakot, ar savu rīcību valdība kārtējo reizi ir radījusi neskaitāmus jautājumus, kas vieš neskaidrību par nākotnes perspektīvām. Tas viss ļauj secināt, ka Latvijai acīmredzot ir jāgatavojas kārtējai budžeta pieņemšanai Saeimā vienas nakts laikā, kādu pieredzējām jau pērn. Un tikai nākamajā dienā bizness līdz galam sapratīs, kādus jaunumus tas var sagaidīt, sākoties jaunajam gadam.
Diemžēl šāda notikumu gaita atkal jau bremzē Latvijas uzņēmēju darbu, jo viņiem ir vajadzīga, kaut arī negatīvu ziņu veidā, bet tomēr savlaicīga skaidrība, un pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas ir īpaši nepatīkami.
