Īsā laikā no amata aiziet jau otrs valsts aktīvu pārvaldnieks; varas vakuums nu kaitēs arī Rīgas brīvostai konkurences cīņā

Loginova ēra Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā nu ir galā. To, vai viņš aizgāja pēc paša vēlēšanās, vai arī viņam lika prasties, pagaidām grūti saprast. Nav skaidri arī iemesli, kādēļ šāds solis viņam bija jāsper tieši tagad. Latvijas iedzīvotāji droši vien būtu pateicīgi, ja viņš izlemtu uzrakstīt memuārus par amatā pavadīto laiku. Ja par viņa paša labklājību nākotnē droši vien varam neuztraukties, tad par brīvostas komersantu perspektīvām jāsaka pretējais.

Termināļu pārstāvji bažījas par to, ka nu varētu iestāties varas vakuums un lēmumu pieņemšana kļūt stipri lēnāka. Ministriju un pašvaldības iecelto valdes locekļu atrunas, ka pagaidām būs jau arī pienākumu izpildītājs, komersantus īsti nepārliecina. Tranzīta biznesam, kas Latvijā pamatā saistīts ar valstīm austrumos no mums, pirmā cilvēka esamība uzņēmumā ir būtisks faktors, kā par to vairākus mēnešus varēja pārliecināties dzelzceļa pārvadājumu biznesā iesaistītie laikā starp Magoņa atcelšanu un Bērziņa iecelšanu. Pārvaldnieka neesamību kā politisko nestabilitāti nekavēsies izskaidrot arī konkurējošo kaimiņvalstu ostas, cenšoties piesaistīt jaunus vai pārvilināt Rīgas termināļu klientus. Tā sakot, skat, kāds haoss un neskaidrība par nākotni tai Rīgā valda!

Latvijas komersanti bažījas arī par to, kas tiks likts Loginova vietā. Nevarētu teikt, ka komentāra autoram, piecus gadus rakstot par nozari, būtu izdevies sastapt daudzus brīvostas uzņēmumu pārstāvjus, kas būtu sajūsmā par pārvaldnieku. Tai pašā laikā visiem spēles noteikumi vairāk vai mazāk bija zināmi, un ar tiem arī rēķinājās. Šobrīd ir iestājies neziņas laiks, un tas komersantus tracina. Cik ilgā laikā un kas tiks atrasts vietā? Vai neiznāks kā ar lidostu, kur jaunais vadītājs, pāris mēnešus degunu apsildījis, amatu atstāj? Vai netiks ielikts kāds no esošajiem L. Logonova vietniekiem, kuram par tranzīta biznesu nav nekādas nojēgas? Droši vien vēl ir daudzi citi jautājumi, kas uzņēmējus dara bažīgus laikā, kad kravu apjomi sarūk, bet nozares ministrijai uz tiem nav atbildes.

Lai kādi arī ir Loginova aiziešanas iemesli, skumjākais būtu tas, ja viņa vietā – kaut vai tikai uz laiku – tik tiešām nonāktu kāds, kam par ostām un tranzīta biznesu maza sapratne. Tā kā ministriju un pašvaldības pārstāvji, izņemot ļoti retus gadījumus, līdz šim nav īpaši gādājuši, lai no tā, kas notiek brīvostā, maksimālu labumu iegūtu tautsaimniecība kopumā, tad pastāv bažas, ka tā arī varētu notikt.

Proti, gan kā pārvaldnieka amata pienākumu izpildītājs, gan vēlāk kā pārvaldnieks varētu tikt piemeklēts cilvēks, kas izceltos vien ar to, ka nenodara brīvostai un tās termināļiem atklātu kaitējumu. Nekas neliecina, ka kāds vēlētos Latvijas brīvostas vadībā redzēt, piemēram, kādu sevi pierādījušu starptautisku ekspertu.

Turklāt pat šādos gadījumos mēs esam pamanījušies ierīvēties, kā liecina nacionālās lidsabiedrības vēsture. Līdz ar to varētu premjeram jautāt: vispirms lidosta, tagad osta? Kam vēl jānotiek, lai to uzskatītu par trauksmes zvanu transporta nozares pārvaldībā?