Noslēdzot peripetijas saistībā ar diskusijām koalīcijas iekšienē par to, kuram ir lielāka teikšana, Saeima ir ievēlējusi jaunu tieslietu ministru - Jāni Bordānu.
To, cik lielā mērā viņa pieņemtie lēmumi, esot ministra amatā, būs patstāvīgi, acīmredzot rādīs laiks. Tomēr prātā der paturēt kuluāros nereti pieļauto, ka «īstais» Nacionālās apvienības kandidāts šim postenim ir bijis advokāts Aigars Lūsis, bet viņš nav pat nominēts, labi apzinoties, ka premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šādai opcijai nepiekritīs. Toties jau tagad ir pateikts, ka viņam tiks parlamentārā sekretāra postenis, un tādējādi nav izslēgts, ka vismaz sākotnēji viens no abiem kungiem ministrēs, bet otrs - skatīsies uz nagiem pirmajam. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Bordāns par ministru ir kļuvis laikā, kad tieši Tieslietu ministrijas pārzināmajās jomās ir ļoti daudz darāmā, turklāt runa ir par būtiskiem potenciālajiem normatīvo aktu grozījumiem. Vispirms jau jāmin situācija saistībā ar izstrādāto regulējumu reiderisma ierobežošanas jomā. Tā ir viena no jomām, par ko Bordāna priekštecis ministra amatā Gaidis Bērziņš sūkstījās, ka koalīcijas partneri viņu diez ko neņemot par pilnu. Bet šā jautājuma skatīšana Saeimā jāturpina ar steigu, ņemot vērā neapstrīdamo - nozagt uzņēmumu Latvijā ir viegli, un brīdī, kad tas ir noticis, jautājums ir nevis par to, cik kvalitatīva ir likumdošana, bet gan to, ar cik labiem sakariem ir apzagtais.
Tāpat jāmin normatīvo aktu virzība, kas paredz problēmas risināšanu saistībā ar tā dēvēto uzņēmumu reģistrācijas jautājumu. Šeit runa ir par centieniem panākt, lai uzņēmumi netiktu reģistrēti patversmēs, cietumos un citās vietās, kuru adreses jau vien liecina, ka dibināmā sabiedrība ir tikai fikcija. Interesanti būs arī vērot, kādu risinājumu jaunā ministrijas vadība atradīs attiecībā uz ieslodzīto nodarbinātības jautājumu. No vienas puses, skaidrs, ka ieslodzīto nodarbināšana, piemēram, ražošanā nozīmētu nevienlīdzīgu konkurenci ar uzņēmējiem, kas algo darbaspēku brīvajā tirgū. No otras puses, nav pareizi, ka ieslodzītie tiek uzturēti no nodokļu maksātāju naudas, bet ekonomiskās atdeves no tā nav nekādas. Jāmin arī normatīvo aktu virzība, kas paredz problēmas risināšanu saistībā ar tā dēvēto uzņēmumu reģistrācijas jautājumu.
Tomēr interesantākais nenoliedzami būs tas, kā Bordāns spēs (vai nespēs) risināt jautājumu saistībā ar situāciju tiesu sistēmā. Runa ir par to, ka līdzīgos gadījumos Augstākās tiesas Senāts pamanās pieņemt radikāli atšķirīgus lēmumus. Sanāk, ka juristam ir jāspēj savu karjeru izveidot līdz noteikta līmeņa tiesneša amatam, lai viņš drīkstētu interpretēt teju jebkuru likumu pēc sava prāta, saprašanas un garastāvokļa. Ir jau saprotams, ka tiesnesis pēc savas būtības ir domāts tam, lai pieņemtu lēmumus, tomēr vajadzētu gan būt tā, ka uzņēmējs varētu paļauties uz likumu, nevis tiesneša omu. Skaidrs, ka ministrs viens pats nevar reformēt tiesu sistēmu, ja tiesneši paši to nevēlas. Tas jādara visiem kopā. Toties ministrs var šīs problēmas aktualizēt profesionāļu līmenī.