http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(381).jpg

Jau ilgāku laiku Labklājības ministrija tās vadītājas Ilzes Viņķeles (Vienotība) personā radina sabiedrību pie domas, ka pensionēšanās vecumu Latvijā būtu jāceļ nevis no 2016. gada, kā līdz šim bija iecerēts, bet gan pāris gadus agrāk.

Skaidrs, ka saistībā ar šāda soļa iespējamību vienmēr būs neapmierinātie. It īpaši cilvēki, kuri ir spiesti, kā mēdz teikt, mēģināt noķert savu pensijas vecumu. Proti, it kā jau varētu iet pensijā, bet attiecīgais vecums atkal tiek palielināts… Tomēr domājams, ka nekur no šāda soļa mēs nespruksim un jau pēc nepilniem diviem gadiem pensionēšanās vecumu kaut vai nedaudz nāksies celt. Vienkārši nav izslēgts, ka pretējā gadījumā mūsu sociālais budžets lielo slodzi ilgstoši vairs varētu arī neizturēt. To darot gan būtu jāņem vērā viens otrs būtisks aspekts.

Pirmkārt, ceļot pensionēšanās vecumu, ir jārēķinās ar bezdarba līmeņa palielināšanos. Protams, nelielā apmērā, taču, ņemot vērā, ka bezdarbnieku īpatsvars Latvijā šobrīd jau tāpat ir virs 10%, arī šis nelielais pieaugums būs jūtams. Un naivi būtu domāt, ka tuvākajos pāris gados investīciju apjoms Latvijā būs tik ievērojams, lai darba vietu skaits būtiski palielinātos, tādējādi atrisinot minēto jautājumu.

Otrkārt, jārēķinās, ka, ceļot pensionēšanās vecumu, tiks mazināta iedzīvotāju motivācija maksāt sociālo nodokli. Jau tagad bieži ir dzirdamas bažas par iespēju līdz pensijas vecumam vispār nodzīvot, un līdz ar šā vecuma sliekšņa palielināšanu tās var tikai pieaugt.

Un, treškārt… Jāsaka skaidri - tikai palielinot pensionēšanās vecumu, sociālā budžeta ilgtspējas problēma nebūt netiks atrisināta. Šobrīd no sociālās apdrošināšanas budžeta tiek segti izdevumi, par kuriem neviens nav samaksājis. Runa ir par maternitātes un paternitātes pabalstiem, par piemaksām pensijām utt. Respektīvi, sociālais budžets ir pilns ar politiski populāriem lēmumiem, kuri no ekonomiskā aspekta ir totālas kļūdas. Rezultāts tam visam ir acīm redzams. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad tika veikta pensiju reforma, jau tika būtiski palielināts pensionēšanās vecums. Minēto kļūdu rezultātā šobrīd ir nonākts tiktāl, ka atkal jādomā par pensionēšanās vecuma celšanu. Tādā garā turpinot, Latvija vēl pēc vairākiem gadiem nonāks līdz pašreizējā Zviedrijas premjera Frederika Reinfelta atziņas (ko, par laimi, viņš ir paudis par savu valsti) - ja gribam saņemt visas tās pašas sociālās garantijas, ko līdz šim, strādāt nāksies līdz 75 gadu vecumam.

Protams, ja citas iespējas nav, pensionēšanas vecumu pakāpeniski nāksies celt. Taču ar to pašu brīdi ir jāveic arī citi pietiekami būtiski pasākumi. Pats galvenais - katrai pozīcijai, kas daudzu gadu laikā, politiķiem gribot izskatīties labiem un skaistiem, ir radīta, pretī ir jābūt konkrētam ienākumu avotam. Pārtikas veikalā taču arī nepastāv sistēma, ka, maksājot par maizi, tiktu piešķirti arī daži litri piena, kilograms cūkgaļas un vēl cepumu paciņa. Jebkurš skolnieks pateiks, ka šāda matemātika nepastāv.