Nesaimnieciskumu Satiksmes ministrijas pārraudzības sfērā soda vien tad, kad politiķiem tas izdevīgi.
Viens no galvenajiem iemesliem Latvijas praksei, kad bezjēdzīgi tiek tērēti valsts budžeta un kapitālsabiedrību līdzekļi līdztekus tam, kad tos vienkārši gribas «apgūt», ir citu un savā pieredzē balstītā pārliecība, ka sods nesekos. Savukārt, lai izvairītos no Temīdas zobena, jāprot spēlēt pēc politiķu noteikumiem, tostarp bez ierunām pildot katra no jauna nākušā ministra kaprīzes. Transporta nozarē to labi var novērot.
Tam, ka politiskus ielikteņus, kas tai pašā laikā nevēlas vai nespēj būt uzdevumu augstumos savā amatā, var ātri patriekt, uzskatāms piemērs ir bijusī VAS Latvijas Pasts valde. Neatbildēts gan palicis jautājums, kādu atbildību satiksmes ministrs Uldis Augulis prasīs no paša vadītās ministrijas ierēdņiem, sākot ar departamenta vadību un beidzot ar valsts sekretāru, kuri šai vienu pārkāpumu pēc otra ģenerējošajai valdei ļāva izpausties.
Pat par zaudējumu radīšanu valstij pie mums var izrakstīt rēķinu, kā to uz savas ādas izbauda tā VAS Pasažieru vilciens valde, kura savulaik noslēdza līgumu ar spāņu ražotāju par jauna ritošā sastāva iegādi. Taču, iespējams, tādēļ, lai pašam nebūtu jāuzņemas nekāda atbildība, satiksmes ministrs kārtējo izgāzties draudošo konkursu pacēlis valdības spriešanas līmenī. Ar ko tas parasti beidzas, mēs labi zinām – Parex, Liepājas Metalurga un AirBaltic sāgu sāpīgajā pieredzē. Tāpat izskatās, ka nevienam pat prātā nenāk noskaidrot, kuram Satiksmes vai Finanšu ministrijā bija pienākums nevis klusēt, bet skaļi protestēt, līdzko pirms vairākiem mēnešiem izdzirdēja, ka vilcienus nevis nomās vai pirks, jo, kā izrādās, tas atstājot negatīvu efektu uz valsts parāda apmēru.
Kā klints savā paštaisnībā līdztekus pašvaldības pārstāvjiem Rīgas brīvostā stāv ministriju ielikteņi valdē par to, ka brīvostas pārvalde pareizi darījusi, ilgstoši veltot milzu līdzekļus nu jau zaudētajam strīdam ar Konkurences padomi. Tomēr naivi būtu prasīt, kad U. Augulis sāks piedzīt zaudēto miljonu no brīvostas valdes locekļiem un pārvaldes darbiniekiem.
Vēl jau ir arī veiksmīgā bezskaidras naudas norēķinu sabiedriskajā transportā ieviešanas norakšana, tādējādi turpināsim tērēt laiku, skaitot eiro un centus. Redzot Satiksmes ministrijas nespēju un nevēlēšanos kaut ko darīt, valdība šo procesu savulaik uzticēja Pārresoru koordinācijas centram, kam līdz ar premjera maiņu vairs nebija nopietnu sabiedroto jautājuma atrisināšanai. Varam pat nejautāt, kam tiks piešķirts rēķins par iztērētajiem resursiem abās frontes pusēs.
Tāpat nevar nepieminēt gadiem neatrisināto taksometru pelēkās ekonomikas problēmu, ar kuru valdība tikšot galā nākamā gada budžeta veidošanas laikā. Kuram valsts pārvaldē, piemēram, Satiksmes ministrijā vai Finanšu ministrijā, tiks izrakstīts rēķins par gadiem nenomaksātajiem nodokļiem 80% apmērā no nozares apgrozījuma?
Ko no tā visa var secināt? Tikai to, ka skaistās runas par mazu un efektīvu valsts pārvaldi ir pilnīgi tukšas un atbildību no kāda prasa, ja tas nav praties ar nākamajiem varnešiem sastrādāties vai nav savlaikus parūpējies par jumtu visādos sabos, knabos vai policijās.
