Elektroenerģijas cenas obligātā iepirkumu komponente (OIK) ir radījusi patērētājiem, it īpaši ražotājiem nopietnas problēmas. Galvenokārt jau tāpēc, ka šīs komponentes lielums laiku pa laikam mainās, turklāt konsekventi uz augšu.
Tādējādi ir saprotama dažādu Latvijas uzņēmēju organizāciju vēlme panākt, lai OIK vairs neaug valstī, ko varētu panākt, izveidojot OIK fondu. Iemesls tam ir vienkāršs – šāds solis ļautu rēķināties, ka OIK izmaksu lieluma kāpums tiek apturēts. Protams, varētu šķist, ka optimālākais solis būtu OIK atcelšana valstī, skaidri pasakot – katram, kurš vēlas organizēt savu biznesu, tostarp īstenot elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), būtu pašam jāplāno savs bizness, nevis «jāvārās» no valsts dāvātām piemaksām. Kas tad realitātē ir OIK? Visu elektroenerģijas patērētāju dāvana dažiem biznesmeņiem par to, ka viņi ir izvēlējušies konkrētu uzņēmējdarbības veidu. Un nevar izslēgt, ka viens otrs darbonis ir uzsācis elektroenerģijas ražošanu, izmantojot AER, vien tāpēc, ka zināja – bizness garantēts, jo valsts piemaksās.
Problēma vistiešākajā mērā ir jau minētajā faktā – lielākais OIK naudas saņēmējs ir Latvenergo par gāzes koģenerāciju. Atceļot šo komponenti pavisam, Latvenergo gadā neiegūtu vairākus desmitus miljonus latu – finansējumu, ar kuru šī kompānija, plānojot savu darbību, rēķinās. Šaubu nav, ka gadījumā, ja OIK Latvijā tiktu atcelta, Latvenergo jau nākamajā brīdī ātri vien uzrakstītu jaunu tarifu plānu, kurā elektrības cenas būtu precīzi par tik lielu summu lielākas, lai rezultātā izdotos nosegt zaudēto OIK naudu. Turklāt nekas cits Latvenergo nemaz arī neatliktu – kā zināms, šī kompānija simtprocentīgi ir valsts īpašums un tās vienīgais saimnieks jau gadiem ilgi to izmanto kā slaucamu gotiņu valsts budžeta ieņēmumu daļas palielināšanai. Vienkārši sakot, šeit ir stāsts par matemātisko aksiomu – summa nemainās no saskaitāmo kārtības. Turklāt, atceļot OIK, valsts iedzīvotos kārtējās tiesvedībās un būtu spiesta šķirties no gana lielām naudas summām.
Nevar noliegt, ka OIK fonda izveide faktiski nozīmētu naudas pārdzenāšanu no viena bankas konta uz otru, lielā mērāatgādinot PSRS laiku pastāstu par kādu vīru, kuram represīvās ietādes prasa, no kurienes viņš ņem naudu, un saņem atbildi, ka tā tiek ņemta no kumodes. Tālāk izrādās, ka kumodē naudu ieliek šā vīra sieva, kurai to iedod viņš pats, bet viņš, kā jau minēts, naudu ņem no kumodes... Lai cik absurdi tas viss, iespējams, arī izskatītos, pamatmērķis šajā gadījumā ir pārtraukt elektroenerģijas sadārdzināšanos, panākot OIK iesaldēšanu un tas nākamajā gadā nepieaugtu. Un tas nav mazsvarīgi! Protams, lielā maksa OIK veidā bēdīgi slavenajā a/s Liepājas metalurgs izskatās tikai pēc iegansta, lai liktu valstij maksāt savus parādus, taču, kopumā ņemot, Latvijā diemžēl ir daudz uzņēmumu, kuru konkurētspējai pašreizējā OIK sistēma nodara visnotaļ nopietnu kaitējumu.