Diferencētā neapliekamā minimuma likumprojekts var audzēt priekšrocības aplokšņu algu sektoram

Ilgi ir ticis brēkāts par to, ka Lavijā vajadzētu ieviest nodokļu progresivitāti – lielo algu saņēmējiem likt nodokļos maksāt vairāk, mazo algu saņēmējiem – mazāk. Tagad Finanšu ministrija ir sagatavojusi scenāriju, kādā veidā šis process līdz 2020. gadam varētu tikt ieviests, taču vairāki aspekti šajā sakarā raisa bažas.

Finanšu ministrija rosina iet Eiropā nepopulāru ceļu un Latvijā ieviest progresīvo neapliekamo minimumu. Tuvāko gadu laikā tā dēvēto lielo algu saņēmējiem – no 1500 eiro – neapliekamais minimums varētu tikt atcelts vispār, bet mazāku algu saņēmēji to varēs atgūt ar novēlošanos. Proti, darba devējs samaksās nodokļus, it kā nekāda neapliekamā minimuma nebūtu, bet tā saucamo mazo algu saņēmēji paredzēto atvieglojumu varēs saņemt, ja nākamajā gadā iesniegs savu ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Vispirms jau šāds mehānisms izraisīs sašutumu un neizpratni darba ņēmējos, jo īpaši mazkvalificētajos, kas veido mazo algu saņēmēju pamatmasu, jo viņi nebūs sekojuši nekādām nodokļu virāžām līdzi un tāpēc uzskatīs, ka darba devējs viņiem vienkārši brutāli samazinājis algu. Otrkārt, tieši šai kategorijai parasti katrs saņemtais eiro ir no svara, bet no izredzēm, neapliekamo minimumu saņemt pēc pusotra gada, šodien paēdis nebūsi. Treškārt, cik daudzi no viņiem vispār būs spējīgi pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju? Sanāks, ka ievērojama daļa no nodokļu maksātājiem valsti ne tikai avansā nokreditēs, bet vēl arī apdāvinās, jo šo naudu no budžeta nekad neatprasīs, lai gan tā viņiem pienākas. Arī šobrīd no visiem aptuveni 800 tūkstošiem darba ņēmējiem savas deklarācijas VID uz 21. maiju bija iesnieguši vien nepilni 362 tūkstoši – tātad pat ne puse. Pieņemot, ka jaunās normas dēļ ienākumu deklarācijas turpmāk iesniegtu ievērojami vairāk cilvēku, VID varētu būt nepieciešams jūtami pieaudzēt savu darbinieku skaitu, lai vispār varētu šo informācijas apjomu apstrādāt.

It kā obligātā prasība pēc ienākumu deklarācijas ieviesta, lai VID varētu izķert «ēnu strādniekus», kas minimālo algu saņem tikai «uz papīra». Praksē tas nozīmētu totālu VID finanšu kontroli pār ikvienu iedzīvotāju Orvela caurspīdīgā cilvēka stilā. Toties pamatmērķis – samazināt nevienlīdzību, īpaši saudzējot nabadzības riska grupas – tādējādi varētu arī netikt sasniegts. Jo vidējā alga personai, kurai ir vairāki apgādājamie, realitātē var būt arī krietni zem vidējās, bet diferencēts neapliekamais minimums tās ienākumus vēl vairāk samazinās. Ieviešot šāda veida neapliekamā minimuma diferenciāciju, valsts būtībā atbalstīs tādus darba devējus, kas legāli maksā nelielas algas. Tad ko mēs vēlamies Latvijā veicināt – ekonomisko izaugsmi un augstas algas, vai zemas algas un «aplokšņu algu» sektoru?